piektdiena, 2011. gada 29. jūlijs

Ko var nopirkt tirgū par 10 latiem

Šodien aizgajām uz tirgu iepirkt pārtiku dažām dienām 6 cilvēkiem. Rezultāts sanāca apaļš skaitlis 10 Ls (231 peso) un šeit čeks (apmeram 23 peso ir 1 lats)


un ko mēs par to dabūjām ?

1,58 kg tomātus
1.13 kg (6 gabali) avokado - šausmīgi dārgi, jo nav sezona
1.46 kg ananāsu
2.67 kg laimus
4 gab kukurūzas vālītes
1.24 kg jauno kāpostgalvu (jauno :-)   ) (te vecu kāpostu nav)
1.91 kg mango (mazie dzeltenie)
1.3 kg gurķus
0.49 kg guajabana (jogurta auglis)
1.22 kg cepamos banānus
0.11 kg kinza (neliela buntīte)
0.49 kg zaļos čili piparus (paprikas izmērā) skatīt šeit ko no tiem var pagatavot (bildi "aizņēmos" no Evas dienasgrāmatas

2 maisiņi ar kaktusa lapām ap 1kg - parastās, ēšanai
0.88 kg ar kartupeļiem
0.01 kg lauru lapas

Cenas diezgan demokrātiskas, ņemot vērā ka Puerto Vallarta ir kūrortpilsēta, vai ne ?
Knapi atnesām mājās. Kopā ap 17 kg.

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

Skriešana. Vibram ?

Kamēr esmu Meksikā esmu skrējis tikai pāri ielai. Nekādu treniņu.

Šodien bijām pastaigā pa parku - tur 30 grādos (vai vairāk), saģērbušies garos treniņtērpos, skraida vietējie. Ļoti līdzīgi kā Ņujorkas cetrālparkā - ar ipodiem un austiņām. Daudz, daudz cilvēku. Daži skrien parastās drēbēs, jo skrien visi.

Matilde nopirka saldējumu, kas izkusa un  nokrita no kociņa 3 minūtēs. Pusi paspēja apēst. Raudāja.

Es eju mierīgi, sviedri līst aumaļām. Kā tu paskriesi tādā karstumā.

Jāgaida ziema.

Varbūt iešu pie Gači paspēlēt tenisu agri no rīta vai vakarā pirms lietus.

Skriet pa dienu - kaut kā nevelk. No rītiem, kamēr Latvija vēl neguļ - jāstrādā.

Vibram kurpes atpūšas. Ceru ka nav sapuvušas - šovakar apskatīšos.

Spāņu valodas kursi - kaķēns ūdenī

Ir tāds teiciens: "Iemest kaķēnu ūdenī - lai mācās peldēt".

Mums tā arī sanāca, ka mazā Matilde (5 gadi) gan tieši, gan netieši nonāca šādā situācijā.

Aiz mūsu mājas sētas ir svētku dārzs ar baseinu, kurā organizējās bērnu nometne uz 1 mēnesi. Tur bērniem māca peldēt, spēlēt tenisu un iekopt dārzu, kā arī dziedāt un nodarboties ar rokdarbiem. Matildi tur arī nosūtījām - lai mācās "peldēt".

Matildes spāņu valodas zināšanas uz to brīdi aprobežojās ar dzīvībai vitālām frāzēm: "quiero pipi', "quiero aqua", "buenos dias", "hasta luego", "si" , "no". Vēl viņa zin "catorce", jā tieši "četrpadsmit" - varbūt tas tāds skanīgs vārds.

Nu, galīgi traki jau mēs neesam. Mūsu un Matildes drošībai garants ir tas, ka no mūsu balkona visu varam redzēt, kas tur notiek un Gači (tenisa trenere) ir pateikts, ja kaut ko nevar saprast, lai mums pasvilpj, gan jau kāds būs mājās.

Tātad iemetām viņu ūdenī (baseinā) lai peld. Ir pagājusi nedēļa un viņa katru dienu uztraucas vai rīt būs nometne, jo sestdienās un svētdienās nometne nav un tad Matilde ir gaužām apjukusi.

Viņai tur riktīgi patīk, neņemot vērā faktu, ka visi bērni runā spāniski, skolotājas angliski un spāniski un Matilde vienīgā zin latviešu valodu.

Tas tiešām bija pārsteigums, kā meksikāņu bērni spēj rūpēties viens par otru. Kaut vai pāris gadu vecāki bērni neizlaidīs no acu skatiena mazākos, palīdzēs, nolasīs domas, ar žestiem sapratīs. Eva jau to mums minēja, ka bērni šeit nav traucēklis vecākiem izklaidēties – vecāki tusējas savā nodabā, bērni vāc viens otru un tādējādi abas nometnes ar atšķirīgām interēm ir apmierinātas.

Pirmās dienas uztraucāmies, jo, kā nekā arā saulē ir droši pāri 35 grādiem un tā cepina ne pa jokam. Meksikāņu bērni - brūni kā tumšā šokolāde un pa vidu viens balts zefīrs, kas neko nesaprot spāniski.
Vārdu sakot viss notiek, nav nekādu problēmu, katru rītu mazā ir augšā un grib iet uz nometni – tā ir skaidra indikācija ka tur ir labi.

Pats smieklīgākais mums likās, ka Matilde apgalvo un joprojām domā, ka visi kas ir nometnē saprot latviešu valodu, oponējot mūsu viedoklim, ka viņi, nu nekādi nevar to zināt. Ies laiks, redzēsim, kas ko iemācīsies: Matilde - spāņu valodu, vai visa nometne - latviešu valodu :-)

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Dzīvnieki

Mums pie mājas ir dārzs, kurā ir vairāki mango koki. Ik pa laikam sulīgi, gatavi mango nokrīt zeme kā āboli un tos apēd iguānas. Tas ir neizturami, jo visi mango, kas pēc mana novērtējuma būtu novācami atrodas neaizsniedzama attālumā. Neko darīt - pērkam mango tirgū.

Iguānu brokastis: mango ēšana ir diezgan organizēta. Iguānu mamma ar 2 bērniem klīst pa dārzu uzlasot kritušos augļus, iguānu tēvs uzrāpjas kokā, kas ir pāris metrus no mūsu balkona un mūs novēro, ja nu gadījumā es esmu nolēmis iekurināt grilu un pagatavot iguānu šašliku. Kokā viņš uzrāpjas pāris sekundēs, bet pēc tam sastingst un var nekustēties stundu.

Ik pa laikam balkonu pārlido zaļu papagaiļu bars. Reiz tie man gandrīz ieskrēja sejā. Vakar viens ziņkārīgais papagailis nolēma ielidot iekšā, bet durvis bija ciet. Nabags atsitās pret stiklu un nonāca mūsu rokās. Pēc 10 sekundēm atžirga un sāka knābt visiem, piekakāja trepes. Tā kā mums nebija būris, tika nolemts atlaist to atpakaļ brīvībā. To ar gavilēm sagaidīja vēl 3 draugi.

Es mierināju Matildi, ka mums jau ir "ieslodzīts" liels papagailis netālajā iepirkšanās centrā, kas saka Hola! un atdarina visus citus vārdus ko viņam velta un apņēmāmies tam kaut ko iemācīt arī latviski.

Kolibri, kā spāres, lidinās ap ziediem, apmierinot to apputeksnēšanas vajadzības.

Čūska uz baseina celiņa. Es, kā iguānu tētis satraucos un aizgāju uz netālo tenisa kortu pie Gači pēc padoma, vai tas nav bīstami. Manu jautājumu tā arī neviens nesaprata, jo nemācēju definēt vai tā ir bīstama vai nē. Vienkārša 1 metru gara čūska (serpiente - skaists nosaukums čūskai, kā serpentīns)  - kaut kur līdzīga odzei, pelēka. Nonācām pie secinājuma, ka jāskatās zem kājām. Neko darīt; kāpām tai vietai pāri kā mīnu laukam. Kad iegājām baseinā, Čūska atkal izlīda atpakaļ sildīties uz celiņa, pa kuru mums vajadzēja iet atpakaļ. Gači paskaidroja, ka nabaga čūskas lietus sezona no kalniem noskalo lejā pilsētā un tad tās te klīst pa baseiniem.

Starp citu, arī krokodilus ieskalo pilsētā un pēc tam okeānā - Te Eva rakstīja par pagājuša gada lietavām: http://evasgramata.blogspot.com/2010/09/mitrs.html

Zirnekļi te netiek uzskatīti par cilvēkiem, Tos vienkārši nosit ar kurpi. Nav laika analizēt, vai tas ir mājas gars vai vienkārši zirneklis, kurš var Tevi "izslēgt" uz nedēļu vai pavisam. Uz manas dvēseles jau kādi 3-4 divlatnieka izmēra kukaiņi karājas. Krišs gan visus mēģina glābt un piedāvā humānākas metodes, lai tos izvadītu no mājas: piemēram noskalot ar ūdeni caur noteku. Nesen vienu mēģināju nosist, bet neizdevās - viņš visu laiku palēcās sitiena brīdī, kamēr iemuka zem ledusskapja.

Bija gan viens bēdīgs gadījums, par ko neesmu nevienam stāstījis. Es laikam nositu jāņtārpiņu - viņš ir līdzīgs garenai vabolei un bija man uzlaidies uz pleca. Tie naktīs lidinās pa kokiem un ik pa brīdim uz sekundi uzspīd ar spilgti zaļu gaismu. Es, pretēji vietējo instrukcijām, ka visi kukaiņi ir jānogaiņā nost, nevis jāsit, jo sitot tie var iekost, Latvijas instinktu vadīts - to nositu.  To, ko nositu, viņš pēc tam sāka spīdēt visu laiku, līdz lēnām uguntiņa izdzisa...

trešdiena, 2011. gada 6. jūlijs

Relativitātes teorija

Viss ir relatīvs, kārtējo reizi pārliecinos, ka, gan laiks, gan gaisa temperatūra ir stipri relatīvi attiecībā pret indivīdu.

Pirms pāris dienām ierodoties PV (Puerto Vallarta) man likās 30 grādi ir neiedomājami karsts un kustēties ir neiespējami. Kad bija +35 - reāla pirts dienas garumā. Sviedri tek visu laiku, mainu t-kreklus, šortus, kamēr, pēc 3 dienām, mani drēbju krājumi ir beigušies.

Tagad ir +27 grādi, nu - tāds pavēss, bet pagājusi tikai nedēļa. Varētu būt saulaināks un siltāks. Uz baseinu galīgi neiznāk aiziet un uz okeānu vēl jo mazāk velk. Drīz sākšu skriet garos gabalus, lai sasildītos. (Neesmu skrējis kopš maija beigām, sakarā ar pārvākšanos).

Otrs relatīvais lielums ir laiks. Man liekas esmu šeit kādu pailgu laiku (pēc kalendāra 1 nedēļu, pēc laika - kādu ilgāku brīdi), un noteikti bez manis Latvijā nevar iztikt - tur jau būs viss noticis, būšu nokavējis. Nekā. Man ir sajūta: tur nekas nenotiek. Varbūt es nezinu, bet ir tāda sajūta un tas kas liekas jau ir tas kas ir. Laiks te ir daudz piepildītāks, jo nav sākusies rutīna.

Trešā relativitāte - attālums. Kopš ir Skype - attālums vispār ir zaudējis savu nozīmi. Viss notiek. Visu var izdarīt. Piezvanīt. Satikties. Uzrakstīt. Prezentēt. Nu labi - paspiest roku ir neiespējami un paskatīties acīs ar nav viegli, jo kamera parasti izvietota ekrāna augšdaļā un uz to neviens neskatās :-)

Joprojām nevaru saprast cik ir pulkstens.