Eksperimentēju ar Vibramiem Magnētā Mežaparkā.
Secinājums: Vibram esošajā konstrukcijā nav piemēroti orientēšanās mežā:
1) krūmi un zari ķeras starp kāju pirkstiem. Sajūtas jau foršas, bet baigi bremzē,
2) ja kaut kur ir izzāģēti krūmi, tad var sadurties uz palikušiem asniem, jo zole ir plāna
3) tā kā Vibramos nevelk zeķes, kājas paliek drausmīgi netīras un tiek diezgan noskrāpētas
Tā kā mans eksperiments izglāba vienu pāri ar konvencionāliem apaviem, ko turpāk vilkšu uz Magnētiem. Pārējie skriešanas apavi jau aizbrauca uz lauku māju "pensijā".
P.S.
Bet skriešanai pa meža takām Vibrami ir ideāli.
trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis
Ošo un medicīna
Nesen man bija saruna ar kursabiedriem par medicīnu un medicīnas sistēmu vispār.
Nonācām pie secinājuma, ka medicīnas sistēmai veseli cilveki nav nepieciešami. Labāk ir, ja visi slimo, jo tad sistēma ir vajadzīga, tā saņem ievērojamu finansējumu, jo cilveki ļoti baidās par savu veselību. Tas taču ir pilnīgi normāli !
Atcerējos ģeniālo Ošo piedāvājumu organizēt veselības aprūpi tā, lai tā kalpotu cilvēkam nevis sistēmai.
Maksāt ārstam tikai tad, kad esi vesels. Kā slims - tā nemaksā, lai ārsts slimnieku atkal dabū atpakaļ pie labas veselības.
Bet kas notiek šodien ? Kad slims tad maksā. Tas nenovēršami noved pie tā, ka ārsti ir ieinteresēti, lai cilvēks slimotu - citādi viņiem nebūs ienākumu, ja cilvēks ir vesels.
Bet, ja sistēmu nomainītu tā, lai ārsti saņemtu algu par veseliem cilvēkiem - tie (ārsti) būtu ieienteresēti, lai cilveks neslimotu.
Izklausās neiespējami, bet tīri loģiski - tā sanāk.
Ko par šo domā farmaceitiskā industrija :-)
Nonācām pie secinājuma, ka medicīnas sistēmai veseli cilveki nav nepieciešami. Labāk ir, ja visi slimo, jo tad sistēma ir vajadzīga, tā saņem ievērojamu finansējumu, jo cilveki ļoti baidās par savu veselību. Tas taču ir pilnīgi normāli !
Atcerējos ģeniālo Ošo piedāvājumu organizēt veselības aprūpi tā, lai tā kalpotu cilvēkam nevis sistēmai.
Maksāt ārstam tikai tad, kad esi vesels. Kā slims - tā nemaksā, lai ārsts slimnieku atkal dabū atpakaļ pie labas veselības.
Bet kas notiek šodien ? Kad slims tad maksā. Tas nenovēršami noved pie tā, ka ārsti ir ieinteresēti, lai cilvēks slimotu - citādi viņiem nebūs ienākumu, ja cilvēks ir vesels.
Bet, ja sistēmu nomainītu tā, lai ārsti saņemtu algu par veseliem cilvēkiem - tie (ārsti) būtu ieienteresēti, lai cilveks neslimotu.
Izklausās neiespējami, bet tīri loģiski - tā sanāk.
Ko par šo domā farmaceitiskā industrija :-)
otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis
Kuba un nekustamā īpašuma bizness
Kubas rums ir man visgaršīgākais. Joprojām. Cik litrus to esmu izdzēris, neatceros :-), bet neviens cits rums nav tik pareizs, ka no tā var pagatavot gan labu "cuba libre", gam mojito, gan vienkārši - bez nekā.
Tas pats ar cigāriem.
Izskatās šo valsti drīzuma piemeklēs lielas pārmaiņas. no 16. - 19. aprīlim notika Kubas Komunistiskās Partijas Kongress (KKPK) un starp citiem svarīgiem lemumiem, kā:
- Fidels Kastro vairs nebūs kompartijas 1. sekretārs un par 1. sekretāru tiek ievēlēts Rauls Kastro (nu tad jaunums !!!)
- atjauninināt partijas rindas (Fidels 84, Rauls 79, un vēl daži citi ap 80)
- samazināt centrālkomitejas biedru skaitu no 19 uz 15
- samazināt laiku uz kuru var ievēlēt partijas vadošos vīrus - tikai 2 termini pa 5 gadiem :-)
tika pieņemts vēl viens lēmums: atļaut kubiešiem pārdot savus nekustamos īpašumus (laikam pagaidām tikai mājas)
http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-13133130
It kā nekas sevišķs, bet atceroties kas notika pagājušā gadsimta (ak šausmas !) 80-90-os gados tepat pie mums - ir lielas līdzības. Pat visi partijas veči ir gandrīz tikpat veci.
Tā kā, ja jums ir draugi vai draudzenes Kubā un jūs varat viņiem uzticēties - lieliska iespeja nopelnīt.
... un atrast draugus Kubā - ticiet man, ir pavisam vienkārši: uz turieni jāaizbrauc un jāļaujas notikumiem. Vēl ir laiks.
Tas pats ar cigāriem.
Izskatās šo valsti drīzuma piemeklēs lielas pārmaiņas. no 16. - 19. aprīlim notika Kubas Komunistiskās Partijas Kongress (KKPK) un starp citiem svarīgiem lemumiem, kā:
- Fidels Kastro vairs nebūs kompartijas 1. sekretārs un par 1. sekretāru tiek ievēlēts Rauls Kastro (nu tad jaunums !!!)
- atjauninināt partijas rindas (Fidels 84, Rauls 79, un vēl daži citi ap 80)
- samazināt centrālkomitejas biedru skaitu no 19 uz 15
- samazināt laiku uz kuru var ievēlēt partijas vadošos vīrus - tikai 2 termini pa 5 gadiem :-)
tika pieņemts vēl viens lēmums: atļaut kubiešiem pārdot savus nekustamos īpašumus (laikam pagaidām tikai mājas)
http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-13133130
It kā nekas sevišķs, bet atceroties kas notika pagājušā gadsimta (ak šausmas !) 80-90-os gados tepat pie mums - ir lielas līdzības. Pat visi partijas veči ir gandrīz tikpat veci.
Tā kā, ja jums ir draugi vai draudzenes Kubā un jūs varat viņiem uzticēties - lieliska iespeja nopelnīt.
... un atrast draugus Kubā - ticiet man, ir pavisam vienkārši: uz turieni jāaizbrauc un jāļaujas notikumiem. Vēl ir laiks.
pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis
Vibram pirmais skrējiens
Pirms aprakstu sajūtas skrienot, nedaudz vēstures.
Pagājušo trešdien atnāca man Vibram apavi. Pirmo sajūsmu nedaudz pieklusināja fakts, ka viens no diedziņiem bija pairis un man bija jasagaida nākošā diena, lai apjautātos mūsu kurpniekam ko darīt.
Viss pārējais ļoti labi nostrādāts. Uzvilkt kājās nav nemaz tik viegli, bet 2. reizi jau tas izdevās ātri. Uzvilkšana notiek sākot ar kājas īkšķi un ir diezgan raita līdz mazā pirkstiņa iedabūšanai savā vietā.
Otrā dienā biju saķēris kaut kādu vīrusu un nekāda skriešana turpmākās 3-4 diena nevarēja notikt, tāpēc aizvilkos līdz kurpniekam un viņš ieraudzījis Vibramus sāka smieties - viņš esot redzējis visu kaut ko, bet ne ko tamlīdzīgu. Viņa skepsi mazāku darīja fakts, ka ražotājs ir firma Vibram, kas ražo kvalitatīvas zoles jau kopš kara laika un viņš tās pats izmanto. To es varu apstiprināt jo redzēju visādu zoļu gabalus ar Vibram logo.
Mūsu kopējais secinājums bija tāds, ka kurpes atpakaļ nesūtam un viņš tās par pāris latiem sašūs un paskatīsies kur vēl pāršūt, ja ir aizdomas uz iziršanu.
Otrā dienā biju pakaļ apaviem, viss smuki sašūts un kurpnieks teica ka esot aapvus visiem rādījis un tagad viņam ir 7 bildes piemiņai. Vienu gan viņš garantēja - būs noberzumi starp pirkstiem.
Sodien no rīta aizskrēju ar Vibramiem iemēģināt, protams, bez zeķēm.
Pirmais ko sajutu ir ka es skrienu klibojot. Labā kāja smuki piezemējas uz pēdas priekšgalu, bet kreisā vairāk uz papēdi. Tā kā ar šiem apaviem uz papēdi nevar piezemēties, tad pēc 15 minūtēm jau abas kājas strādā līdzīgi.
Skrienot gar ostu man iesprūda starp pirkstiem akmens - nu riktīgi forša sajūta - tā kā bērnībā.
Skrienot ir neaprakstāmi viegla sajūta - šīs kurpes sver (abas kopā) 370 grami, apmēram tik cik viena standarta skrienamā kurpe. Nav jau liela starpība, bet tomēr uz 20km 400 gramus varēs sajust.
Pēc 3 km sāku just ikru muskuļus un ahilleja cīpslu. Kopumā noskrēju 5 km, cik lasīju internetā sākumā nevajag pārspīlēt un pāriet lēnām un šo skriešanu.
Bet kas bija pats pārsteidzošākais, ņemto vērā, ka šos apavus valka bez zeķēm - pilnīgi nekādu noberzumu. Pilnīgi nekādu, par spīti tam, ka bija smiltis starp pirkstiem un uzvilku kurpes pirmo reizi. Lūk tā.
Pagājušo trešdien atnāca man Vibram apavi. Pirmo sajūsmu nedaudz pieklusināja fakts, ka viens no diedziņiem bija pairis un man bija jasagaida nākošā diena, lai apjautātos mūsu kurpniekam ko darīt.
Viss pārējais ļoti labi nostrādāts. Uzvilkt kājās nav nemaz tik viegli, bet 2. reizi jau tas izdevās ātri. Uzvilkšana notiek sākot ar kājas īkšķi un ir diezgan raita līdz mazā pirkstiņa iedabūšanai savā vietā.
Otrā dienā biju saķēris kaut kādu vīrusu un nekāda skriešana turpmākās 3-4 diena nevarēja notikt, tāpēc aizvilkos līdz kurpniekam un viņš ieraudzījis Vibramus sāka smieties - viņš esot redzējis visu kaut ko, bet ne ko tamlīdzīgu. Viņa skepsi mazāku darīja fakts, ka ražotājs ir firma Vibram, kas ražo kvalitatīvas zoles jau kopš kara laika un viņš tās pats izmanto. To es varu apstiprināt jo redzēju visādu zoļu gabalus ar Vibram logo.
Mūsu kopējais secinājums bija tāds, ka kurpes atpakaļ nesūtam un viņš tās par pāris latiem sašūs un paskatīsies kur vēl pāršūt, ja ir aizdomas uz iziršanu.
Otrā dienā biju pakaļ apaviem, viss smuki sašūts un kurpnieks teica ka esot aapvus visiem rādījis un tagad viņam ir 7 bildes piemiņai. Vienu gan viņš garantēja - būs noberzumi starp pirkstiem.
Sodien no rīta aizskrēju ar Vibramiem iemēģināt, protams, bez zeķēm.
Pirmais ko sajutu ir ka es skrienu klibojot. Labā kāja smuki piezemējas uz pēdas priekšgalu, bet kreisā vairāk uz papēdi. Tā kā ar šiem apaviem uz papēdi nevar piezemēties, tad pēc 15 minūtēm jau abas kājas strādā līdzīgi.
Skrienot gar ostu man iesprūda starp pirkstiem akmens - nu riktīgi forša sajūta - tā kā bērnībā.
Skrienot ir neaprakstāmi viegla sajūta - šīs kurpes sver (abas kopā) 370 grami, apmēram tik cik viena standarta skrienamā kurpe. Nav jau liela starpība, bet tomēr uz 20km 400 gramus varēs sajust.
Pēc 3 km sāku just ikru muskuļus un ahilleja cīpslu. Kopumā noskrēju 5 km, cik lasīju internetā sākumā nevajag pārspīlēt un pāriet lēnām un šo skriešanu.
Bet kas bija pats pārsteidzošākais, ņemto vērā, ka šos apavus valka bez zeķēm - pilnīgi nekādu noberzumu. Pilnīgi nekādu, par spīti tam, ka bija smiltis starp pirkstiem un uzvilku kurpes pirmo reizi. Lūk tā.
Mana Meksika un ko par to domā citi
Te ir pavisam neliels ieraksts Evas Meksikas dienasgramatā: Loča māja ir ...
Tā patiešam ir un es to uztveru pavisam mierīgi, ka no jūnija beigām mēs visi braucam dzīvot uz Meksiku. Pavisam. Kāpēc ?
Pirms atbidēšu uz šo kapēc, gribu padalīties par to, kā dažādi draugi un paziņas reaģē uz šo lēmumu:
1) noliedzošie - "nu ja, gan jau drīz busiet atpakaļ, tur šauj un nogalina". Šie parasti ir cilvēki, kas nav bijuši tālāk par organizētiem all-inclusive ceļojumiem un uzskata, ka cilvēks, ja piedzimis Latvijā, te viņam jāpaliek - basta.
2) skeptiķi - "Nu, un kur tu tur atradisi darbu ? Kā tu maizi nopelnīsi ? Gan jau drīz būsi atpakaļ, un tur vēl šauj un nogalina ?" Prakstiski cilvēki, patiešam normāli jautājumi uz kuriem mēs atbildam ka tur dzivot ir lētāk, jo nav jākurina un pārtika arī neko daudz nemaksā un nav jau katru dienu jāiet uz restorānu. Un vai es atradīšu darbu ? Protams, jo, vai tad Tu mani uzskati par tādu, kas pat Meksikā darbu neatradīs :-) Es starp citu biju un vēl joprojām esmu labs šāvējs (3. vieta sportingā):
3) entuziasti: "Kurā vietā jūs dzivosiet ? Kā pie jums aizbraukt ?" Visa tālākā sarunā jau tiek plānots grafiks kad brauks un ko darīsim. Tas jau ir patīkami :-)
4) ideālisti: " Lieliski ! Vareni ! Kā jūs tik labi izdomājāt !" Tālākās sarunas arī aiziet grafika plānošanas gultnē, bet ar dažādiem precizējošiem jautājumiem, vai ūdeni drīkst dzert un vai tur tiešam ir tik traki narkotiku karteļi un vai tur nav bīstami.
Tad ir citi, kuru pirmā reakcija ir apmēram šada: "Puriņ, nu tu aizbrauksi... Ar ko tad es aliņu iedzeršu ?" vai " Klausies, vai tur tuvumā nav vēl kāda brīva māja ?" vai "Nu ja, es vispār nezinu nevienu, kas gribētu šeit palikt."
Bet mūsu atbilde ir pavisam vienkārša - mēs braucam uz Meksiku, jo mums vajag atbilstošus apstākļus, lai iemācītu Dāgam staigāt. Latvijā, to nevar izdarit, ja mums nepieder sporta zāle.
Kas ir Dāgs un kāpēc viss ir tik ekstremāli, uzrakstīšu vēlāk, jo tagad skrienu izmēģināt savus Vibramus, kas atnāca pirms 3 dienām. Skat. iepriekšējo bloga ziņu.
Tā patiešam ir un es to uztveru pavisam mierīgi, ka no jūnija beigām mēs visi braucam dzīvot uz Meksiku. Pavisam. Kāpēc ?
Pirms atbidēšu uz šo kapēc, gribu padalīties par to, kā dažādi draugi un paziņas reaģē uz šo lēmumu:
1) noliedzošie - "nu ja, gan jau drīz busiet atpakaļ, tur šauj un nogalina". Šie parasti ir cilvēki, kas nav bijuši tālāk par organizētiem all-inclusive ceļojumiem un uzskata, ka cilvēks, ja piedzimis Latvijā, te viņam jāpaliek - basta.
2) skeptiķi - "Nu, un kur tu tur atradisi darbu ? Kā tu maizi nopelnīsi ? Gan jau drīz būsi atpakaļ, un tur vēl šauj un nogalina ?" Prakstiski cilvēki, patiešam normāli jautājumi uz kuriem mēs atbildam ka tur dzivot ir lētāk, jo nav jākurina un pārtika arī neko daudz nemaksā un nav jau katru dienu jāiet uz restorānu. Un vai es atradīšu darbu ? Protams, jo, vai tad Tu mani uzskati par tādu, kas pat Meksikā darbu neatradīs :-) Es starp citu biju un vēl joprojām esmu labs šāvējs (3. vieta sportingā):
3) entuziasti: "Kurā vietā jūs dzivosiet ? Kā pie jums aizbraukt ?" Visa tālākā sarunā jau tiek plānots grafiks kad brauks un ko darīsim. Tas jau ir patīkami :-)
4) ideālisti: " Lieliski ! Vareni ! Kā jūs tik labi izdomājāt !" Tālākās sarunas arī aiziet grafika plānošanas gultnē, bet ar dažādiem precizējošiem jautājumiem, vai ūdeni drīkst dzert un vai tur tiešam ir tik traki narkotiku karteļi un vai tur nav bīstami.
Tad ir citi, kuru pirmā reakcija ir apmēram šada: "Puriņ, nu tu aizbrauksi... Ar ko tad es aliņu iedzeršu ?" vai " Klausies, vai tur tuvumā nav vēl kāda brīva māja ?" vai "Nu ja, es vispār nezinu nevienu, kas gribētu šeit palikt."
Bet mūsu atbilde ir pavisam vienkārša - mēs braucam uz Meksiku, jo mums vajag atbilstošus apstākļus, lai iemācītu Dāgam staigāt. Latvijā, to nevar izdarit, ja mums nepieder sporta zāle.
Kas ir Dāgs un kāpēc viss ir tik ekstremāli, uzrakstīšu vēlāk, jo tagad skrienu izmēģināt savus Vibramus, kas atnāca pirms 3 dienām. Skat. iepriekšējo bloga ziņu.
svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis
Skriešana basām kājām ar Vibram ?
Kaut kad pirms gada vai diviem mani pārņēma neizskaidrojama vēlme izskrieties gar jūrmalu bez apaviem - basām kājām. Biju Bernātos, lieliskākajā vietā Chill Inn no kurienes līdz jūrai tāds vidējs kuiļa rūciens.
Noskrēju neatceros cik, nu kādi 8 km, pašsajūta arī lieliska, par to padalījos kādā skrējēju forumā. Nu tad mani tur "noraka", ka jūrmalas mala esot pāris grādu slīpa un skrienot kājas saņem papildus slodzi un vispār drīz, lai sagaida meniska operāciju un citas tādas problēmas.
http://connect.garmin.com/activity/45723535
Nu protams, nekas tāds nenotika.
Bet tā sajūta palika - skriet ar plikām kājām pa smiltīm. Rīgā tas, protams, nav iespējams.
Kādu pusgadu atpakaļ,biju uz lekciju, kur viens no pasaules top fizioterapeitiem stāstīja par Vibram skriešanas apaviem. Tad es ne pārāk uzķēros uz to ideju. tikai nesen sapratu, ka Vibram apavi, vai jebkuri citi apavi kas ir "apavi zeķes" piedāvā iespēju izbaudīt šo jūras skrējienu tepat Rīgas centrā.
Nu tad beidzot esmu tos pasūtījis un drīz tie būs man rokās (kājās) - tad uzrakstīšu ko vairāk.
Bet pagaidām te links uz vienu diskusiju kas mums izvērsusies noskrien.lv lapā
Noskrēju neatceros cik, nu kādi 8 km, pašsajūta arī lieliska, par to padalījos kādā skrējēju forumā. Nu tad mani tur "noraka", ka jūrmalas mala esot pāris grādu slīpa un skrienot kājas saņem papildus slodzi un vispār drīz, lai sagaida meniska operāciju un citas tādas problēmas.
http://connect.garmin.com/activity/45723535
Nu protams, nekas tāds nenotika.
Bet tā sajūta palika - skriet ar plikām kājām pa smiltīm. Rīgā tas, protams, nav iespējams.
Kādu pusgadu atpakaļ,biju uz lekciju, kur viens no pasaules top fizioterapeitiem stāstīja par Vibram skriešanas apaviem. Tad es ne pārāk uzķēros uz to ideju. tikai nesen sapratu, ka Vibram apavi, vai jebkuri citi apavi kas ir "apavi zeķes" piedāvā iespēju izbaudīt šo jūras skrējienu tepat Rīgas centrā.
Nu tad beidzot esmu tos pasūtījis un drīz tie būs man rokās (kājās) - tad uzrakstīšu ko vairāk.
Bet pagaidām te links uz vienu diskusiju kas mums izvērsusies noskrien.lv lapā
Orientēšanās - Magnēts - skriešana pa mežu
Šodien pārskatīju Magnēta 3. kārtas maršrutu, to pa kādu vajadzēja man skriet, nevis pa to, pa kuru skrēju, kas man deva pārliecinošu pēdējo vietu: mans maršruts
Jā, ir liela starpība starp šiem 3 atpūtas veidiem: orientēšanos, Magnētu un skriešanu pa mežu. Spriežot pēc rezultātiem, es joprojām nodarbojos ar "skriešanu pa mežu" un ceru pāriet nākošajā līmenī "Magnēts", kad varēšu atrast punktus, kas no manis atrodas 50m attālumā vismaz minūtes laikā.
Tā ir "lieliska" sajūta, kad es kā bulta aiztraucos garām 70 gadīgai kundzei, kura pat neskrien, un pie kontrolpunkta uz atzīmēšanos ierodamies reizē.
Ir vēl lieliskāka sajūta, kad Biķerniekos sajaucu tuneli ar vārtiņiem un, kad jau ar uzvaras sajūtu tuvojos vietai, kur man vajadzētu izskriet arā pa vārtiņiem, izrādās to var izdarīt tikai nolecot lejā uz tuneli :-).
Par to kā mēs vienreiz ar Verneru ieskrējām kapsētā, kura kartē nebija atzīmēta (t.i. mēs pamanījāmies izskriet ārā no kartes) - es nemaz šeit nerakstīšu. Tāpat pietiek.
Vārdu sakot - šausmas mežā.
Neskatoties uz visu es ieteiktu jebkuram, kurš grib izkustēties un brīnās, kapēc skrienot pa Rīgas parkiem un asfaltētiem celiņiem 5km dienā nevar dabūt fizisko formu vai tikt vaļā no ziemas uzkrājumiem - skriešana pa mežu to lieliski palīdzēs sasniegt.
P.S.
Tad kad rakstīju šo ziņu biju jau piedalījies Magnēta 6. kartā - un uzstādīju personisko rekordu: 31. punktu meklēju gandrīz 20 minūtes, jo man likās orgnaizatori to ir iezīmējuši nepareizi :-)
M40A rezultāti, es - septītais !!!
Jā, ir liela starpība starp šiem 3 atpūtas veidiem: orientēšanos, Magnētu un skriešanu pa mežu. Spriežot pēc rezultātiem, es joprojām nodarbojos ar "skriešanu pa mežu" un ceru pāriet nākošajā līmenī "Magnēts", kad varēšu atrast punktus, kas no manis atrodas 50m attālumā vismaz minūtes laikā.
Tā ir "lieliska" sajūta, kad es kā bulta aiztraucos garām 70 gadīgai kundzei, kura pat neskrien, un pie kontrolpunkta uz atzīmēšanos ierodamies reizē.
Ir vēl lieliskāka sajūta, kad Biķerniekos sajaucu tuneli ar vārtiņiem un, kad jau ar uzvaras sajūtu tuvojos vietai, kur man vajadzētu izskriet arā pa vārtiņiem, izrādās to var izdarīt tikai nolecot lejā uz tuneli :-).
Par to kā mēs vienreiz ar Verneru ieskrējām kapsētā, kura kartē nebija atzīmēta (t.i. mēs pamanījāmies izskriet ārā no kartes) - es nemaz šeit nerakstīšu. Tāpat pietiek.
Vārdu sakot - šausmas mežā.
Neskatoties uz visu es ieteiktu jebkuram, kurš grib izkustēties un brīnās, kapēc skrienot pa Rīgas parkiem un asfaltētiem celiņiem 5km dienā nevar dabūt fizisko formu vai tikt vaļā no ziemas uzkrājumiem - skriešana pa mežu to lieliski palīdzēs sasniegt.
P.S.
Tad kad rakstīju šo ziņu biju jau piedalījies Magnēta 6. kartā - un uzstādīju personisko rekordu: 31. punktu meklēju gandrīz 20 minūtes, jo man likās orgnaizatori to ir iezīmējuši nepareizi :-)
M40A rezultāti, es - septītais !!!
Abonēt:
Ziņas (Atom)