Roku veiklība pret papagaiļa knābi

Kādreiz biju dzirdējis, ka cilvēka roka ir pats sarežģītākais loceklis, kam smadzenes veltījušas vairākus tūkstošus miljonu savu neironu, lai to vadītu.

Rokas operācijas arī veicot ķirurgi, kas specializējušies tieši roku operēšanā. Piešūt roku, lai tā kustētos - ir liela veiksme.

Kādu dienu nopirku zemesriekstus un braucot mašīnā ar brīvo labo roku tos lobīju, jo ar kreiso bija jāstūrē, un vēl - labā roka it kā man veiklāka.

Bet salīdzinot ar papagaiļiem zoodarzā, kurus baroju un kas lobīja zemesriekstus tikai ar knābja palīdzību, mana roka ir vienkārši tizla. Ja papagailis tīra 5-6 zemesriekstus minūtē, tad man bija ap 2-3, dažreiz varbūt tikai viens.

Nez cik neironu ir nodarbināti papagaiļa smadzenēs, lai vadītu viņa knābi ?

Posada, pozole, piñata = pikniks

Kaimiņš Roy, kam ir 5 pitbull suņi, viens bullterjers un vēl viens medību suns, sestdien rīkoja posada (pasēdēšana) uz kuru bijām uzaicināti arī mēs.

Pajautāju Evai ar Krišu - viņi nevarēja man sniegt sīkāku informāciju, kā tur jāuzvedās. Nācās pašam prasīt Roy, ko ņemt līdzi un kas tur notiks. Vārdu sakot līdzi jāņem kaut kas ēdams, dzerams un piñata bērniem.

Vakarā Maija pagatavoja cāli vīna mērcē coq au vin un ar visu katlu, aliņiem un piñatu dodamies pie Roy. Pirmais, ko pamanījām, tur esošie meksikāņu bērni priecīgi sauc: "piñata !" "pozole !"

Par agru bērni priecājās, jo nekas no tā nebija. Katlā nebija vis pozole (kas laikam meksikāņiem ir viņu vienīgā zupa, tāpat kā itāļiem minestrone), bet jau pieminētais cālis vīnā, kuru meksikāņi ietina tortiljā, aplēja ar dezinficējošu ļooooti asu čili mērci un tikai tad varēja apēst. Savādāk laikam nejuta nekādu garšu. Man un Maijai pēc šīs čili mērces garšošanas vajadzēja 3 alus lai apdzēstu uguni mutē. Bija arī citi ēdieni - grillētas vistiņas un liellops plānās šķēlēs, viss tas jāēd ar to ļooooti aso čili mērci, kas gatavota no tīriem jabanero ar visām sēklām. Dzeru jau kuro alu, nejūtu nekādas garšas.

Kad pienāca laiks "nosist" piñatu - Roy man pieklājīgi pajautāja, vai es esmu pārliecināts, ka tur iekšā ir konfektes. Uz ko es atbildēju pārliecinoši, ka ir jābūt, jo es to nopirku vietējā tirgū. Es, protams, nezināju tādu sīkumu, ka piñatas pārdod tukšas un ar konfektēm tās jāpiepilda pašam. Izskatījās, ka bērniem vakars būs sabojāts.

Visu glābj vienkāršs risinājums - doties pāri ielai uz veikalu un nopirkt koņčas un piepildīt piñatu un uz šo gājienu visi meksikāņu bērni piesakās man iet līdzi, lai izvēlētos pareizās konfektes. Mēs protams visu veikalā nokārtojam, konfektes ir viens maisiņš, piñata tiek sasita un bērni metas ķert zemē nomestās konfektes. Bērniem ar šo vakars beidzas.

Vārdu sakot posada ir pikniks ar piñatas sasišanu.

Bijām mājās stipri pēc pusnakts, kā jau pieklājas.

Bez kā nevar iztikt Meksikā 3

Mačete.

Tā noder visur. Ar to var tik pat labi uztaisīt manikīru kā nocirst koku. Vismaz man tāds priekšstats ir izveidojies. Kārtīgā mājā mačetei ir jābūt !

Ilgi nevarēju atrast tādu kas man patiktu, jo visas, kas bija veikalos nopērkamas, bija ar plastmasas kātiem - oranžā krāsā. Man gribējās, lai ir tāda pamatīga - ar koka spalu.

Protams, neko tādu neatradu. Varbūt noslinkoju, jo gan jau varēja kādam vietējam meistaram pasūtīt.

Bet, nu viss beidzās laimīgi - pēc vienas charreadas apmeklējuma nenoturējos, nopirku, un nu man ir mačete ar plastmasas kātu, kas apvilkts ar ādu. Nav koks, bet nav arī plastmasa.

Pie kam, kad ar to iekāpu taksī un nosēdos vadītājam aiz muguras - taksists tam nepievērsa ne pat mazāko uzmanību. Nez ko Rīgā taksists nodomātu :-)

Ir jau bijuši gadījumi kad tā nepieciešama - nogalināju ar to nesen lielo tarakānu un viņš uz mačetes tika nogādāts mūža mājā :-)

Bet, ja godīgi, neesmu nekam citam to izmantojis.

Varbūt kokosriekstu atvēršanai beidzot noderēs.

Te nu viņa tagad lepni kārājās

Tequila

Skriešana un alkohols laikam nav savienojami jēdzieni.

Izņemot gadījumus, kad skriešana pa kādu pilsētu, ko sauc Tequila - ir skriešana. Tā ari ir. Jau trešo reizi pabiju Meksikas pilsetā Tequila, kas ir dzimtene ikoniskajai meksikāņu pērlei, nacionālajam lepnumam, alkoholiskajam dzērienam - tequila (tekila).

Dažādos avotos minētais dzēriens tequila radās pilsētā ar identisku nosaukumu, bet informācija kas to pirmais izgudroja - ir ļoti strīdīga.

Tātad reālie fakti:

1) tequila kā dzēriens, ko taisa no zilās agaves saknes

Meksikā eksitē kopš nezināmiem laikiem. Acteku indiāņi ar to apreibinājās jau sen. Man bija tas gods noprovēt pie Oaxaca pilsētas (Meksikas dienvidi) vienā riktīgā indiāņu ciematā iedzeltenu dzērienu (latviski to sauc par - "razļivons" ;-) ko man ielēja Coca Cola pudelē no 20 litru plastamasas pudeles. Teikšu godīgi - pilnīga kandža, un pie tam vēl slikta. Otrā rītā galva sāpēja, kā nekad.

2) Tequila ir reāla pilsēta. Tajā atrodas divas lielas rūpnīcas:

- Sauza
- Jose Cuervo

3) abi ražo īstu tequilu - tas ir no 100% zilās agaves saknes, bet pēc dažādiem avotiem, pirmais kas izdomāja šo nosaukumu ir abi :-) Jose Cuervo ap 1795 gadu un Sauza ģimene 1884 gadā. Kurš bija pirmais - kā jau Meksikā nav skaidrs. Cipari un datumi, un laiks - te neko nenozīmē. Jebkurā rūpnīcā jums apgalvos ka viņi bija pirmie. Vārdu sakot - lai ir kā ir.

4) nevaru apgalvot 100%, bet tequilas eksports uz ārvalstīm ir ap 2-5% no kopējā saražotā apjoma. Tas nozīmē, ka tequila, ko var nopirkt Rīgā - nav stāvējusi ne tuvu zilajai agavei. Tā ir labākajā gadījumā agaves garšas ekstrakta atdarinājums. Neesmu Rīgā redzējis "made from 100% blue agave" tequilu.

Lai arī kā būtu, man šajā pilsētā labāk patīk Jose Cuervo rūpnica, jo tā pieder joprojām meksikāņu pēcteču ģimenei un viņi organizē interesantu ekskursiju, kuras laikā beidzot paliek skaidrs, kas tad īsti ir tequila.

Bet kāds tam sakars ar skriešanu ?

Nekāds ! :-)

Kopš man ir Garmin GPS aparāts, kas uzņem maršrutus, es kolekcionēju skrējienus dažādās pasaules malās. Tas varbūt nav tik interesanti kā krāt markas vai vecas monētas. Bet skrējēji mani sapratīs. Es krāju sajūtas.

Tequila pilsēta smaržo pēc grauzdētas agaves saknes - visu laiku.

Teikšu godīgi tequila nav mans mīļākais dzēriens, bet Margaritas kokteiļos, tai nav ne vainas. Nu tad pēc 6 Margaritām no rīta devos iekolekcionēt vēl vienu maršrutu:

http://connect.garmin.com/activity/132150409

Politiķis zvērudārzā

Šodien dzēsu ārā bildes no telefona un tad mani viena "uzrunāja" - nekādi nevaru atminēties, kuru politiķi man šīs zoodārza iemītnieks atgādina :-)

Fotoradari un kā tos slāpēt

Laikam Latvijā beidzot ir ieviesta kartība, sākas intensīvāka sarakste internetā par fotoradaru tēmu.

Tikmēr ieteikšu tiem, kas nevar ieverot ātrumu, iegadāties speciālu aerosolu, ar ko apsmidzināt numura zīmi, kas atstaro fotoradara zibspuldzi un numura zīme nav redzama fotogrāfijā. Jāpalasa satiksmes noteikumi, vai šādu aerosolu drīkst lietot, vai vienkārši apbruņoties ar argumentu, ka to uzpūta kaimiņš, lai ieriebtu :-)

Ir ari speciālas uzlikas numuriem, bet to lietošanu, man liekas neatļauj satiksmes noteikumi un tās ir redzamas.

Paskatījos eBay, bet tur fotoradaru aerosoli nebija - laikam eBay noteikumi neatļauj.

Bet var nopirkt internetā lielā vairumā meklējot pēc vārdiem "photoblocker", "license plate spray", "phantom spray" vai "anti radar spray" vai tamlīdzīgi.

Varbūt sanāk labs bizness kādam.

Bez kā nevar iztikt Meksikā 2

Ūdens.

Joprojām nesaprotu kāpēc man Nr 1 bija laims ;-) Laikam ar laimu baigā ņemšanās.

Ūdens ir dzīvības pamatā, tāpat kā saule. Ja saule ir pati par sevi un tās pieejamību nevar daudz ietekmēt, tad ūdeni var iegūt, glabāt un patērēt dažādos veidos un tas šeit ir ļoti nepieciešams.

Galvenais lai Tev būtu "garrafon", garafona paliknis un vieta kur to iegādāties (vai arī uzticami puiši kas pieved).

Mums ir veseli četri garafoni.Garafons pats maksā 25 peso, kas ir vienreizējs pirkums, un tad tos maina. Ūdens viens pats - ap 18-25 peso (ap 1 latu) 20 litri - tīra ūdens. Viens pieagušais var patērēt līdz pat 3 litri dienā vasarā, jo te svīst pamatīgi. Es parasti vasarā izdzēru ap 1 litru ūdens un 2 litri ūdens tika uzņemti ar alus starpniecību :-) , jo apnīk dzert ūdeni, pat ar laimu sāk šķebināt.

Ciemiņam, strādniekam, dārzniekam, pastniekam - visiem, kas apmeklē Tavu māju, labais tonis ir pajautāt, vai viņš negrib ūdeni.

Veikalos un citās publiskās vietās apmeklētajiem bieži ir pieejams dzeramais ūdens bez maksas.

Ja pie sētas klauvēsies kāds, un prasīs ūdeni, neatkarīgi no tā, ko tu par to cilvēku domā - ūdens ir jādod obligāti, to nedrīkst atteikt. Nekad. Nevienam.

Ūdens ir jāņem līdzi visur un vienmēr.

No krāna ūdeni dzert nevar, pareizāk sakot dzert jau var, bet vai ir vērts riskēt :-)

Nevienu dabisko strautu vēl neesmu atradis.

Puerto Vallarta pusmaratons un kā man gāja

Kā jau rakstīju iepriekšējā bloga ierakstā, pieteicos uz Puerto Vallarta pusmaratonu, kas gan oficiāli tiek saukts par "Medio Maraton Turistico & 10K Riviera Nayarit"

Izskatās, ka Nueva Vallarta (tā ir pilnīgi jauna pilsētiņa, kas ir liels kūrorts ar super truper viesnīcām, bet bez dvēseles) ir izkonkurējusi Puerto Vallartu šī pasākuma organizēšanā. Kā jau rakstīts virsrakstā, tas ir "turistico" un tas tiešām tā ir - to sapratīsiet izlasot šo bloga ierakstu. Pie kam Nueva Vallarta, atrodas pavisam citā valstī, kas saucas Nayarit, nekā Puerto Vallarta - Jalicso. Bet, nu, kaimiņi, un zināt, kā iet kaimiņiem :-)

Meksika, līdzīgi kā ASV arī iedalās štatos (valstīs). Ja Puerto Vallarta ir pilsētiņa (255 tūkstoši iedzīvotāju un pat līdz 400 tūkstoši tūristu) ar dvēseli, tad Nueva Vallarta ir pilnīgi no jauna uzbūvēts kūrots, kas ir viesnīcas, viesnīcas, palmas, viesnīcas, golfa laukumi, palmas, kanāli ar jahtām, e.t.c. - viss ko atpūtnieki var vēlēties.

Te nedaudz ģeogrāfijas, prmā bilde Mexico karte ar apzimētu Puerto Vallartu un otra karte ar abām pilsētiņām.

Te abas pilsēteles uz kartes, un man jāsaka, ka Puerto Vallarta (PTO Vallarta) ir dievišķīgi skaista pilsēta, kamēr Nuevo Vallarta (atvainojos NVO Vallartas iedzīvotājiem) ir vienkārši ierobežots all-inclusive cietums.

Tātad pirmais organizatoru apsolījums bija, ka tas ir ļoti skaists skrējiens cauri brīnišķīgam ainavām, e.t.c. - nekas tāds nebija, neatceros neko, kā tikai palmas un tās šeit nav eksotika. Bet, nu , neskriesim notikumiem pa priekšu.

Starts, kā jau siltajās zemēs bija nolikts uz 7.00. Tas nozīmē, mēs ar manu preses fotogrāfu Don Julio, kā viņu šeit iepazīstinu (Jūliuss - mans sievastēvs, Don Julio, ko spāniski izrunā: "Don Hulio" - viena no labākajām tekilas darītāvām, ja ne pati labākā) izbraucām no mājas ap 6.00.

Ierodamies estancionamiento (autostāvvieta) ap 6.30 un ir palicis maz laika lai nokļūtu startā, bet kaut kā ātri aizskrējām - paspēju iesildīties, kas teikšu godīgi šeit ir lieki - no rīta, bez saules, ir jau 20-24 grādi.

Viss kā parasti, ir numurs ar 4 piespraudītēm, kas jāpiesprauž uz krūtīm un laika ņemšanas čips, kas jāpievieno kurpei. Nekādus ēdamos vai dzeramos līdzi neņemu, jo ir apsolīts, ka ik pa 3 km būs elektrolīts un ūdens. Paņemu līdzi tikai sāli.

Man tika 212 numurs, starta koridorā varu ieņemt vietu priekšā, jo pēc manām aplēsēm 21km skries tikai kādi 120 skrējēji. Kopējais limits 1000 dalībnieku, jo ir arī 10km distance.

Pirms starta viss ir nopietni, kā jau Meksikā - ir jūrnieku rota, kas paceļ karogu, tiek nodziedāta Meksikas himna un tiek dots starta signāls - ar divām pistolēm. Starp citu - man ļoti patika, jo visi (izņemot mani, bet es apņemos uz nākošo skrējienu noteikti iemācīties Meksikas himnu) dzied himnu, un dzied no sirds.

Pirmie 10 km paiet meklējot sarunu biedrus vai tos kam sekot, tāpēc neliela atkāpe, kā gatavojos.

Paskatoties savā skriešanas grafikā, varu tikai palielīties ar Rīgas pusmaratona 1:49, un Nordea 1.45 rezultātiem. Neesmu skrējējs, mana stihija ir tomēr slēpošana. Bet jutos labi, manos plānos bija, labākajā gadījumā ieskriet 1:40, bet ne sliktāk ka 1:50.

Jūnijs - 14 km pa mēnesi (sakarā ar pārvākšanos uz Meksiku)
Jūlijs - sorry, bet 35 grādos paskriet nevar - 0 km
Augusts - joprojām 35 grādi vidējā temperatūra - noskrēju vienu reizi 5 km, no rīta, pilnīga pirts !!!
Septembris - 42 km  pa mēnesi, jo biju Latvijā un "gatavojos" Siguldas kalnu maratona 33km
Oktobris - jau labāk - 80 km mēnesī, plus Siguldas 33km = 113 km, viss Latvijā
Novembris - pirms Puerto Vallartas pusmaratona paskrēju 30 km, arī pa kalniem (Mexico)

Un nedēļu pirms pusmaratona nedarīju neko citu kā dzēru alu un atzīmēju Latvijas dzimšanas dienu :-)

Trasē meklēju "domubiedrus", kas nebija vienkārši, jo 10km un 21 km palaida kopā, bija jāskatās uz numuriem (dzeltienie - 21km, oranžie 10km). Kamēr atradu vienu triatlonistu, kas izskatās bija nolēmis treniņu apvienot ar piedalīšanos šajā pasākumā, kas ieraugot manus Vibramus, kārtīgi izsmējās un teica , ka izskatās kā "mono patas" - pērtiķa pēdas :-) Nu labi, es pie sevis noteicu un 16 km, kas man parasti pusmaratonos ir kritisks, sajutu, ka varu paskriet ātrāk, teicu triatlonistam "adios"  un aizskrēju.Tā arī viņu neredzēju - tikai finišā, kad jau biju atsildījies.

Tā ari mierīgi novilku līdz finišam, nekādu nogurumu nejutu, skrējās viegli. Ja pirms 16km gāju 4:47, tad pirms finiša biju sasniedzis kārotos 4:45 min vidējo ātrumu uz km, kas man finišā dotu plānoto labāko laiku 1:40 un būtu uzstādījis savu personīgo rekordu pusmaratonam.

Bet, kā jau Meksikā, viss ir aptuveni, finišs pietuvojās pārāk ātri, finišēju 1:37;34, baigi labi - it kā. Paskatos savā GPS, bet tur rāda ka esmu noskrējis tikai 20.49 km :-)

http://connect.garmin.com/activity/130032908

Tāpēc es pasmējos sākumā, ka tas ir tāds tūristu pusmaratons. bet ja ekstrapulētu vidējo ātrumu 4:45 uz 21.097 km - sanāktu tuvu 1:40, jo pēdējos 5km skrēju ātrāk, tā kā esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, kas manā (ap 40 gadi) grupā deva 9. vietu no 43. dalībniekiem, vai aptuveni 26. vietu no 116 skrējējiem visās vīriešu grupās.Joprojām visi rezultāti ir aptuveni, jo ne es ne organizatori droši vien nezin kopējo dalībnieku skaitu ;-)

Te oficiālie rezultāti spāniski:

http://www.delcorredor.com/resultados/eventov.php?idevento=184

Latvijā neko tadu nebūtu sasniedzis, jo šeit, izskatās, līmenis ir zemāks. Pirmā vieta bija 1:11 (bet jāņem vērā ka distance bija 20.49 km). Tas bija pirmās vietas ieguvējs.

Nezinu, kādas bija balvas, tāpat nezinu vai atmaksājas uz šejieni braukt kaut ko nopelnīt (joks), bet pasākums labs ! Te es finišā, jau priecīgs:

Visā visumā - kopsavilkums:

mīnusi;

- distances garums - fui !
- daba - garlaicīga
- "round trip" lidojums no Rīgas - 500 Ls (uzturēšanos es noorganizētu pie sevis, ja atrastos kāds trakais)

plusi:

- barošana - ik pēc 3 km varēja papildināties ar labu elektrolītu, tas tiešām bija jūtams
- organizācija - perfekta
- medaļas - no "tīra" zelta - loti kvalitatīvas, cepuri nost !
- katram krekliņš piemiņai iekļauts dalības maksā
- dalības maksa 450 peso - ap 18 Ls
- pusdienas pēc un balle dienu pirms starta (iekļauts cenā)
- ļoti patriotisks noskaņojums
- labi laika apstākļi - būtu grēks neteikt perfekti :-)

Pēc finiša tie (ap 20 dalībnieku), ko noskrēju pēdējos 5km brīnijās par maniem Vibram apaviem - paskaidroju, ka tie ir 2x vieglāki un nerada traumas, cik nu varēju ar savām ierobezotām spāņu valodas zināšanām. Kādi 3-4 aizdomājās ;-)

Tā kā tie kas vēl domā par minimālajiem apaviem varu pateikt sekojošo - izmēģiniet, bet neforsējiet sākumā, var pie OreMan vai manis pakonsultēties:

- kopš sāku skriet ar Vibramiem - nekādas sāpes ceļos, potītēs vai kur citur, nekādas vispār - "nada"
- sāp tikai muskuļi, ja neizstaipās vai pārforsē, bet ātri pāriet
- Vibram apavus velk kājās bez zeķēm un nav nekādu noberzumu - nekādu !
- vidējais skriešanas ātrums palielinās par 10 procentiem uzreiz un tam ir tendence palielināties
- kurpes ir vieglas, abas kopā sver ap 300 grami un uz 20km to jūt, nekādi noberzumi un zili nagi (starp citu Siguldā 33km skrēju ar Salomon Speedcross un pazaudēju vienu kājas nagu). Vibrami tur nebūtu labi, jo slīdētu pa dubļiem. Tas ir Vibramu trūkums, ka nav riktīgas dubļu radzes
- skrienot pa bruģi, nevar izmežģīt potīti, jo kāja jūt jebkuru nelīdzenumu, un Vajartā man bieži iznāk skriet pa bruģi, kas ir daudz sliktāks nekā Rīgā.

Tas arī īsumā viss, pagaidām.

Puerto Vallarta pusmaratons

Vakar pieteicos uz Puerto Vallarta pusmaratonu, šodien jāiet izņemt numurs. Starts sestdien 7.00 no rīta - būs ap 20 C grādi - ideāla temperatūra un tā kā esmu zvirbulis, skriešanas apstākļi man ideāli. Vienīgais pietrūks lietus, jo tas nebūs līdz maijam :-))))

Plānoju veikt distanci ap 1:45 - 1:50, kaut gan neesmu kopš Siguldas kalnu maratona skrējis vairāk par 10 km viena reizē. Vārdu sakot - iziešu uz svaigumu. Ņemot vērā Nordea pusmaratona pieredzi, kad skrēju pēc kārtīgas ballītes, iespējams pat ar promilēm, vajadzētu zem 2 stundām iekļauties.

Barošanas (dzeršanas punkti) ir ieplānoti ik pa 2 km, trase praktiski plakana, bez kāpumiem. Ja godīgi, esmu tur braucis ar mašīnu, būs diezgan garlaicīgi : palmas, viesnīcas u.t.t. , neatliks nekas cits kā skriet :-)

Nu, jā, gandrīz aizmirsu piebilst - skriešu, protams, ar minimālajiem apaviem Vibram, jo ar basām kājām te ir nedaudz bīstami - jebkura trauma baigi ātri kļūst par infekciju.

 Silts un Saulains Sveiciens Visiem Valsts Svētkos !!!!!!!

Bez kā nevar iztikt Meksikā 1

Nolēmu uzrakstīt dažus ierakstus - bez kā nevar dzīvot Meksikā.

Pirmo vietu es dotu limon

Latviski tas būtu laims. Šeit to sauc vienkārši par citronu, bet dzeltenos citronus, pie kā esam pieraduši, te neatrast.

Kas notiktu, ja pēkšņi Meksikā laimu nevarētu dabūt:

- nevar iemarinēt aquachiles vai seviche. 

Aquachiles - tas ir dievišķigs ēdiens, kad jēlas garneles iemarinē laima sulā, kurai piejaukts čili, kinza, sīpoli (var pievienot vēl mango, ananāsu) un pēc 10 minūtēm garneles kļūst sārtas  - it kā vāritas vai ceptas, bez jelkādas termiskas apstrādes. Ņam, ņammmm....

 - alum, tādam, kā piemēram Corona vai Sol, nebūtu ko pievienot
- nevar uztaisīt salātus
- nevarētu iedzert baltvīnu, kam pievieno laimu un ūdeni ( apmēram 1/3 vīna pārējais ūdens un ledus)
- pēc granātābola nomizošanas, rokas nedabūtu tīras
- nebūtu ko pievienot dzeramajam ūdenim
- nevar uztaisīt labu klasisko Margaritu (tequila kokteilis). Ar laimu apsmērē glāzes maliņu, ko pēc tam iemērc sālī - paliek tāda smuka glazēta sāls maliņa. Par to vēlāk uzrakstīšu - kā pagatavot īstu Margaritu. Starp citu - labai Margaritai vajag kādus 5-6 laimus.
- nevar sagatavot labu guacamole
- nav ko uzspiest uz taco
- ja iekož ods, ticiet man, to vasarā te netrūkst, laimu uzsmerē un iemarinē kodienu

Vārdu sakot laims tiek pievienots visur, kas ēdams. Rīgā nopērkamie laimi  ir stipri skābāki, nekā šeit. Margarita sanāk ne visai laba ja tai pievieno dzelteno citronu - tā kļūst vienkārši nedzerama, ja nepievieno 4 karotes vissaldākā cukura.

Laims tiek turēts mājās ar rezervi - citādi dzīve apstāsies.

Kā teiktu viens mans cīņu biedrs no universitātes slēpošanas izlases laikiem - "vešč" (latviski: lieta! )

Esmu tomēr latvietis

Kad atbraucu no Meksikas 7. septembri uz Rīgu, biju laikam zem "jet lag".

Pirmās dienas nevarēju saprast kapēc visi tik bēdīgi. Pirmais šoks man bija RIMI, kur iegāju iepirkt ikdienai nepieciešamo. Visi izskatījās tik drūmi, it kā katram bija kāds tuvs cilvēks nomiris.

Bet es vēl joprojām smaidīju ...

Vēl joprojām vilkās pāris nedēļas, līdz es vienā dienā sapratu ka esmu palicis tāds pats.

Esmu atkal kļuvis latvietis :-)

Baskāju būšanas popularizēšana Valmierā un Vidzemē

Šodien saņēmu email no OreMan bloga, par jauna ieraksta esamību: "Baskāju būšanas popularizēšana Valmierā un Vidzemē".

OreMan noskrēja Valmieras maratonu Huarache sandalēs - pilnīgi nekāda amortizācija un ir dzīvs :-)

Es salīdzinot ar OreMan esmu pilnīgs iesācējs, bet varu tikai apstiprināt to, ka pēdējā laikā kopš pārgāju uz minimāliem apaviem man arī vairāk nav nekādu sāpju ne ceļgalos, ne pēdās. Ja kas sāap -tikai muskuļi, ja slodze bijusi par lielu un kārtīgi neizstaipās pēc skrējiena.

Labs raksts, kas nopublicēts Liesmā (Valmieras laikraksts) kur OreMan sakarīgi pastāsta par baskāju skriešanu un to lietas būtību, ko mums, skrējējiem, liedza (vai joprojām liedz) saprast modernie skriešanas apavi.
Links uz rakstu

Avokado - lielais brālis, mazais brālis

Drusku aizkavējies ieraksts. Atcerējos par to tīrot bildes no kompjūtera. Tas vēl bija tad, kad braucu uz Gvadalaharu auto lūkoties un atceļā iepirku augļus.

Neko TĀDU pirms tam nebiju redzējis. Mājās atbraucis, kā jau grāmatvedis, uzreiz veicu mērījumus un salīdzināju ar tiem avokado, ko pirms tam pirkām tirgū vai Wallmart vai Soriana.

Bildes runā pašas par sevi - svars gramos.

Lielais gigants-avokado maksāja 10 peso gabalā (43 santīmi). Es paņēmu tikai 4 :-)

Man Kadafi ir žēl

Skatos uz šito visu, kā modernās pasaules uzvaru kārtējā karā, kas pateicoties mūsdienu tehnoloģijām ir iespējams pat ļoti lokāls. Reaktīvo šāviņu precizitāte ir daži metri. Ar pāris iznīcinātājiem pietiek, lai nobombardētu nelielu laukumu, kurā, pēc "war intelligence" ziņām atrodas ienaidnieks, vai tikai viņa suns.

Vai tā bija okupācija, par ko šodien tik ļoti mēs cepamies. Pat NATO atzina, ka ir okupējusi Lībiju, jo nesen tika rosināts atcelt Lībijas okupāciju. Ar ko NATO ir labāks par krieviem, vāciešiem, japāņiem, ķīniešiem, amerikāņiem. Okupācija taču nav laba lieta.

Nu, nošāva Kadafi, un tālāk ?

Būs vel viena zeme, kur varēs celt un būvēt. Franči droši vien saņems lielāko daļu kontraktu, jo viņi sāka uzlidojumus, tātad viņiem būs priekšroka gūt no tā labumu, jeb kontribūciju.

Ar ko Kadafi atškiras no jebkura cita valdnieka (prezidenta, premjera) ?

Tie tāpat dažreiz visadas blēņas dara un izšķērdē valsts naudu.

Bet vai no šī gadījuma pasaule kļūs labāka?

Nē, tā kļūs garlaicīgāka, jo Kadafi, lai ari nebija, varbūt enģelis, vismaz bija interesanta personība, seviški savu ārzemju vizīšu laikā - un no tā masu mēdiji barojās ar neskaitāmām ziņām, video un foto materiāliem.Tādi paši jau ir ari klintoni, buši, sarkozī, berluskõni.

Tad jau visi, kas nepakļaujas rietumu kārtībai, un kam ir vai nav nafta, un kam nav kodolieroči - jāšauj nost: Fidels (nu jau Rauls), Čavess, Mubaraks - lai neapstrīd tirgus ekonomikas priekšrocības.

Ideāls treniņš - Ogres zilie kalni

Šhodien ar Janeku aizbraucām uz Ogri, zilajiem kalniem paskriet kalniņus gatavojoties Siguldas kalnu maratonam. Trase (slēpošanas) vienkārši fantastiska - mežs, kalniņi, sēnes, 7 grādi vēss.
Vibram uzvedās ideāli - ļoti laba saķere, jo nebija slapjš un kājas arī nesala :-). Esmu pēc 5 mēnešiem tā pieradis pie saviem KSO, ka citos apavos skrienot var izmežģīt potīti, jo nejūt - kā pēda saskaras ar zemi.

Noskrējām ap 16km, nepalaižot garām nevienu kalniņu.

http://connect.garmin.com/activity/121747348

Kas mani pārsteidza - savācām tikai 280 metru kāpumu. Siguldā būs ap 800m kāpums uz 33 kilometriem (vismaz tā bija pirms gada) !

Pirms nedēļas Siguldā 2x pa trepēm un uz serpentīna kalna, noskrienot tikai 9km - savācu 230 metrus.

Būs jābrauc uz Siguldu. Laika nav daudz.

Ardievu Jova

Gluži vai žēl paliek skatoties, kas no Jovas pāri palicis. Bet nu gaidīšanas svētki bija labi, vai ne Vajartieši?

To sauc par "tropical depression" - depresija, kas iestājas, kad gaida kaut ko lielu un varenu, bet beigās tāda vēja pūsmiņa vien.

Jova

Es no Latvijas tikai varu koordinēt. Mans ieguldijums divi screenshoti, Viens uz 5:00 PDT (3:00 PM pēc Latvijas laika)

Un pēc trīs stundām 8:00 PDT (6:00 PM pēc latvijas laika) bilde rāda, ka punkts pie Puerto Vallartas palicis dzeltenāks - tas nozīmē Jova paliek vājāka. Cerams ka tā arī ir.

Pēc trīs stundām ielikšu vēl vienu bildīti - redzēs kas būs.

Te viena web kamera, kas rāda Puerto Vallartu - pagaidām viss mierīgi, kā jebkurā parastā dienā:

http://www.puertovallarta.net/interactive/webcam/

 Te arī trešā bilde vēl pēc trīs stundām 11:00 PDT - Jova nekustās, laikam domā kur iet. Izskatās tā palikusi oranžāka:

Bildes no: http://www.stormpulse.com/pacific

Update: Jova Vallartā var arī neierasties :-)

tagad ir atkal 3 stundas pagājušas un Jova stāv uz vietas, 2. kategorija. Vallartā prognozē tikai tropisko vētru vai arī ņemot vērā kalnu iespaidu varētu būt tikai "Tropical Depression"

Latvijas izklaides un mobilā telefona kaitīgums

Sestdien mamma izkurināja pirti un mēs ar Maijas tēvu Jūli un viņa darba biedru, nodrošinājušies ar pietiekamiem alus krājumiem un dambreti, pavadījām jauki laiku spēlējot dambreti, dzerot alu un peroties. Vismaz beidzot sasildījos.

Kādā brīdī atcerējos vienu testu, ko bijām veikuši pirms kādiem 5 gadiem.

Viss ir vienkārši. Notiek laušanās ar rokām (armrestling), vinnē tas kurš pirmais nospiež pretinieka roku pret galdu. Parasti Jūlis vinnē, jo atšķirībā no manis, viņš lielāko daļu dzīves strādā fizisku darbu. Neesmu viņu nolauzis ne reizi, izņemot gadījumus, kad viņam otrā rokā iedod mobilo telefonu.

Ar telefonu starpība vienkārši šokējoša - es smaidīdams nospiedu gan viņa labo, gan kreiso roku. Tā bija toreiz un Jūlis īsti nenoticēja, ka mobilais pie vainas.

Sestdien atkārtojām eksperimentu - tas pats: pirmajā raundā Jūlis (bez mobilā) man nolauž abas rokas, kā bērnam, es vēl dabūju krampi plecā.

Otrajā raundā iedodu savu mobilo Jūlim paturēt otrā rokā un viss atkārtojas - es nolaužu abas viņa rokas pārāk nesasprindzinoties.

Izmēģiniet, ja neticat - būs interesanti !

Iepirkos

Novembrī ArkeFly sāk lidot no Amsterdamas pa taisno uz Puerto Vallartu. Lieliski, ka nav jāpārsēžas Mexico un cenas arī demokrātiskas. www.arkefly.nl - viss holandiešu valodā, bet var saprast.

Vienīgā nelaime, ka no Rīgas uz Amsterdamu jau iegādājos biļetes ar AirBaltic. Piezvanīju, pavaicāju, vai varu atcelt lidojumu. Pieklājīgi atbildēja, ka varu, un saņemšu atpakaļ lidostas nodokļus. Jau nopriecājos, vismaz kaut ko saglābšu.

Sarēķināja man 3 EUR lidostas nodokļus. Par bagāžu arī neatgriezīs - laikam cēlāji un nesēji tiek laicīgi rezervēti.

No kura laika lidostas nodokļi ir 3 EUR ?

Sajūta, kā pirms 16 gadiem, kad Banka Baltija grima ...

Kā es braucu pirkt auto Gvadalaharā

Sekojot padomiem no vietējiem Vajartiešiem biju izlēmis, ka auto jāpērk Gvadalaharā (300 km no Vajartas pāri kalnam), jo tur lielāka izvēle un mazāk nobrauktas mašīnas.

Mūsu izvēle bija ļoti šaura, jo parametri tika noteikti sekojoši:
- 8 sēdvietas (lai pietiek vietas arī ciemiņiem, ja nu kaut kur braucam)
- balta krāsa (tas ir ļoti svarīgi karstajā saulē)
- auduma sēdekļi
- automātiskā kārba
- augsta piekare, lai neķeras aiz topēm (tope - "gulošais policists")
- ap 10-12 gadu jauna ;-)

Izlasot internetu un pakonsultējoties ar Alejandro (par viņu - vēlāk) - mūsu izvēle krita uz Chevrolet Suburban (bilde aptuvena):

Nu un tad tikai viss sākās.

Atradu vairākus sludinājumus internetā, kurus nosūtiju Alex (Alejandro strādā servisā un dzīvo Gvadalaharā), lai viņš apskatās auto un tad es aizbraukšu uz 1-2 dienām un visu nokārtosim. Taču vienkārši ! Ha - ha.

Dabūt no Alex emailu jau aizņēma 2 nedēļas, kur nu vēl, lai ieinteresētu viņu aizbraukt un apskatīt mašīnas. Pagāja mēnesis un vienu piektdien es zvanu Alex un saku, ka otrdien no rīta būšu Gvadalaharā pie viņa servisā, jo man mašīna jādabū nākošnedēļ, jo pēc tam es braucu uz Latviju. Obligāti. Viņš saka, ka ir ok, viss būs labi.

1. diena (otrdiena)

Tā pirmdien naktī kāpju autobusā un dodos uz Gvadalaharu ar visu nepieciešamo summu mugursomā Walmart maisiņā. Tā kā autobusi Meksikā ir ļoti ērti, līdzīgi kā biznesa klases sēdvieta lidmašīnā vai pat labāki - izgulēšos un ar svaigiem spēkiem metīšos mašinas meklējumos.

Kas to deva, man netālu apsēdās paliela izmēra vīrs un uzreiz aizmiga, bet tad viņš tā sāka krākt, ka pat filmu skatīties nevarēja un viss liecināja, ka to viņš bija izlēmis darīt visu ceļu līdz Gvadalaharai. Neko darīt, sakošļāju papīra gabalu un iebāzu ausīs - tā pamodos netālu no Zapopan (Gvadalaharas sastāvdaļa) un kāpu arā. Bija 5 no rīta, tumšs, man somā piķis, esmu Meksikā. Biju gulējis 3 stundas.

No krācieniem atkopos kafejnīcā, ēdot brokastis un nositot laiku, izliekoties, ka saprotu, kas rakstīts meksikāņu avīzēs. Ap 9-iem lēnā garā aizeju līdz Alex servisam, kur viņš mani plati smaidot sagaida un aicina kāpt iekša savā baltajā "vočo" un dodamies meklēt auto. Manus nosūtītos sludinājumus viņš pat skatījies nebija, jo zināja, ka ir vairākas vietas, kur to Suburbanu esot pa pilnam.

Vārdu sakot, mēs apbraukājām Gvadalaharu krustam šķērsām 3-4 reizes, Alex demontrēja sava "vočo" iespējas pie 160 km stundā traucoties pa Gvadalaharas periferico (apvedceļš) līdz vienā brīdī man likās, ka ir par daudz - viņš vienā mierā apdzina policiju un uz manu izbrīnu atbildēja, ka šitie neķer par ātrumu.

Katru mašīnu, ko atradām par līdzīgu Suburban, viņš rūpīgi apskatīja. Pacēla motora vāku, apostīja eļļas līmeņa mērītāju un izplūdes trubas sodrējus. Visas mašīnas, kas man patika, nepatika Alex - bet viņam bija arguments: "Motors ir galvenais !!!"

Tuvojās vakars un man bija sekojošas izvēles:

- Dodge Durango, bordo krāsā, ar pelēkiem ādas sēdekļiem, 7 vietas
- Chevrolet Suburban, melnā krāsā ar sarkanu strīpu uz sāniem, sarkaniem ādas sēdekļiem, 9 vietas
- Dodge RAM busiņš, ar aizkariem un koka mēbelēm, tualeti un dušu neatradu, ap 10 sēdvietām

Salīdzinot ar to, kas bija sākumā iecerēts, rupji nelamājoties, varētu teikt: "ošibka - dve tramvaijnije ostanovki" vai "tri dņja ļesom, a potom rukoj podaķ".

Bet mani joprojām nepameta sajūta ka viss beigās būs labi.

Tajā brīdī man iešāvās prātā "ģeniāla" doma parādīt Alex tos sludinājumus, ko biju viņam sūtījis mēnesi atpakaļ. Viņš veikli sazvanīja mašīnu pārdevējus un mēs devāmies pie tiem. Pēc 2 stundām man jau bija vēl 2 labi varianti, no kuriem viens bija balts Suburban ar 9 vietām, auduma sēdekļiem, automātisko kārbu un ļoti labi saglabājies. Viss kā gribējām.

Ta beidzās pirmā diena, mēs nolēmām, ka ņemsim balto, lai arī vecāks modelis un riepas vecas, bet audio sistēma toties spēlē kasetes: "toma cassetes" lepni bija rakstīts sludinājumā.

2. diena (trešdiena)

No rīta bija sarunāts, ka auto saimnieks Jorge atvedīs mašīnu pie Alex lai pārbaudītu kompresiju cilindros un ar kompjūteru nolasīs kļūdas, kā arī apskatīs vai tur nav kāda slēpta vaina.

Diagnostika noritēja sekmīgi (es tur daudz gan neko nesapratu) un Alex teica, ka varam pirkt. Biju priecīgs, ka beidzot varēšu tikt vaļā no tās naudas, ar kuru jau otro dienu vazājos apkārt.

Bet, bija jau ap 2-iem dienā un iestāde, kas noņem auto no reģistrācijas veras ciet pēc stundas. Un vispār pēc 12-iem neviens neko daudz negrib darīt. Nolemjam, ka rīt no rīta (ap 12-iem dienā) Jorge noņems auto no uzskaites, Alex uztaisīs tehnisko apkopi, nomainīsim riepas un tad vakarā būšu Vajartā.

Man iesaka, lai es esmu ap 12-iem un tad ap 13-14 varēšu braukt prom. It kā pēc laika sanāk, ka būšu vakarā mājās.

Neko darīt, izmantošu laiku lietderīgi, palikšu pa nakti Tonalā - nopirkšu vismaz dāvanas.

3. diena (ceturtdiena)

Rīts bija foršs - apgāju visam Tonalas tirgum apkārt - nekas nav mainījies, viss, ko vari iedomāties, te ir dabūjams.

Izsaucu taxi un braucam pie Alex uz servisu.

Viena brīdī taxis pēkšņi apstājas un saka ka mūs paņēmusi policija un viņš nesaprot, kas noticis.

Skats bija labs, kad apstājāmies, 4 melni Ford Lobo ar bākugunīm un 4 motocikli mūs ielenca. Lai tas cik dīvaini būtu - viņiem interesēju es.

Man pajautāja vai saprotu spāniski -  uz ko atbildēju ka "poco". Tad lūdza parādīt dokumentus, es sāku meklēt somā, vini pēkšņi palika nervozi un norādīja, ka rokas somā vai kabatās bāzt nevajag. Lai kāpju laukā un nolieku rokas uz mašīnas kapota. Kamēr kāpu laukā 2 tuvākie policisti turēja rokas uz revolveru makstīm, kad noliku rokas uz kapota - viņi arī palika mierīgāki.

Mani aptaustīja (kājas plati, rokas uz kapota) pajautāja vai nevedu kādas apreibinošas vielas un kas man mašīnā maisos. Uz ko atbildēju, ka tās ir dāvanas no Tonalas. Viņi korekti pārmeklēja manus iepirkumus un somu, bet ieraugot tur zeķes un citu veļu, dziļāk, tur kur nauda - nerok. Komandieris saka, ka tagad viss OK un saņemu siltu Gvadalaharieša rokasspiedienu.

Tad es pajautāju vai nevaru ar viniem nofotografēties, jo bijām diezgan jautri kopā pavadījuši laiku (es gan kavēju tikšanos ar Alex). Uz ko viens no viņiem piekrita un taksists mūs nofotografēja:

Nezinu, kā tas izklausās no malas, bet es ne mirkli nejutos apdraudēts. Pilnīgi nemaz. Bija tikai apjukums, kapēc tik daudz uguņojošu tehnisko vienību pēkšņi ielenc nabaga "tsuru". Pozitīvs piedzīvojums.

Taksists man iedod email, lai viņam arī bildi aizsūta.

Ap plkst. vieniem ierodos "štābā", atvainojos par kavēšanos, aizbildinoties, ka man bija neliela aizķeršanās ar policiju. Tur ir visi: Jorge, Alex, kaut kādi draugi, laikam arī Alex māte, mašinas īpašnieka māte arī. Numuri ir noņemti un varu maksāt. Ieejam iekša lai skaitītu naudu. Viss norit veiksmīgi - esmu ticis pie mašīnas. Tagad tikai atliek, pēc Alex vārdiem, nomainīt riepas - tas aizņemšot pusstundu un tad aidā uz mājām.

Bet viņš neminēja tadu sīkumu, ka riepu centrs bija stundas braucienā no servisa. Nu tā 3 stundas mainījām riepas, līdz kamēr atklājās ka arī bremžu kluci jāmaina, bet tas esot ļoti ātri. Skaidrs - vel 2 stundas...

Nu tā ap 5-iem vai 6-iem beidzot izbraucu uz Vajartu, bet skaidrs, ka pa kalniem naktī nebraukšu un dodos uz Tequilu - tas vismaz pa ceļam un pilsēta ļoti smuka.

4. diena (piektdiena)

No rīta ceļos ap 6-iem, pēc brīža sēžos auto un dodos uz Vajartu. Pa ceļam nopirku augļus. 12-os biju mājās.

Lūk tā viņš notiek Meksikā !

PVR, MEX, JFK, FRA, RIX

Mexico izskatās kā lego salikta pilsētiņa, kad lido pāri uz nosēšanos.

Lidmašīnā pārsalu - stjuardese vaicāja vai nav auksti un uzreiz iedeva segu. Man tagad iesnas no labās nāss, jo uz to pūta kondicionieris.
 
Kreisā acs sarkana, kā luksofors, jo tur mīt vīruss (aizmirsu kā saucās).

Lidojums uz Ņujorku ir "overbooked" - tiek izsludināts, ka katrs kas lidos pēc 8 stundām, dabūs vēl vienu return biļeti uz NY pa brīvu. Tā es dabūju savu vietu tieši pie tualetes 30 rindā :-)

Netālu no NY sāka šķaudīt arī brakussēdošie.

Esmu JFK un ceru, ka drīz aizlidošu tālāk uz Frankfurti - kaut kā lidojums kavējas.

Sporta bārā pasūtīju 2 Cuba Libre - tas atvieglo gaidīšanu.

Vārdu sakot - ar meksikāņiem viss ir nedaudz neorganizēts, bet galu galā notiek kā plānots.

Tpu, tpu, tpu

Pirmais skrējiens pēc vasaras svelmes

Laikam rudens tuvojas - sestdien no rīta pēkšņi man atkal sagribējās paskriet. Nebiju skrējis kopš 10. jūnija.

Veicu apli, ko parasti braucām ar auto - sanāk ap 5km, ja pēdējos 500 metrus līdz mājām iet kājām.

http://connect.garmin.com/activity/109696665

Temperatūra bija ap 25-30 grādi (joprojām neesam iegādājušies termometru), saulains, varēja skriet mierīgi bez papildus ūdens uzpildīšanās. Nākošreiz gan ņemšu līdzi 10 peso lai pa ceļam OXXO varētu iepirkt ūdeni, ja nu sagribās apli palielināt.

Šajā karstumā 30 minūšu skrējiens ir gandrīz maksimums, ko var bez ūdens veikt. Vismaz man tā likās.

Pēc skrējiena sviedri tek vēl stundu :-)

Ko nozīmē krupja laizīšana ?

Kādu vakaru pēc filmas noskatīšanās pie Kriša, mājās nākot melnā tumsā uz taciņas pamanīju palielu veidojumu. Tuvak pienākot redzēju, ka tas ir kāds dzīvnieks šinšilas vai neliela zaķa izmērā, kas nekustīgi tupēja un lūkojās krūmos un atgādināja no māliem veidotu figūru, kuras var nopirkt dārza piederumu veikalos. Bet, nu tas bija dzīvs krupis !

Uzzināju internetā, ka esmu saticies ar bufo marinus - lielo krupi (giant toad, cane toad).

Izrādās arī, ka viņš ir diezgan toksisks dzīvnieks, kam aiz ausīm ir lieli toksiskas vielas maisi, ko tas var izšaut pat 2 metru attālumā, ja saprot ka būs ziepes. Cik sapratu no rakstītā, cilvēkam ir ātri tas škidrums jānomazgā nost, tad nekas liels nebūs, bet mazākiem plēsoņām ,piemēram, suņiem krupja ēšana var beigties letāli. Tāpat redzēju vairākus attēlus internetā, kur cilvēki mierīgi ņem to rokās - tā kā laikam jau nav viņš tik ļoti bīstams.

Un vēl, indiāņi ir apreibinājušies, šo dzīvnieku laizot, jo tas toksisko vielu izdala arī ar ādu. Nelielās porcijās esot līdzīgi kā ar pareizajām sēnēm. Krupja serums bufotoxin satur vielu bufotenin, kas ir ierindota vienā grupā ar heroīnu un marihuānu.

Otrā vakarā bruņojies ar fotoaparātu devos pie Kriša un nākot mājās tumsā dabūju skaistuli nofotografēt, Šis gan bija daudz mazāks (laikam tēviņš), jo vakardienas monstrs bija gandrīz 2 reizes lielāks. Uz zibspuldzi viņš pat aci nepamirkšķināja.
 

Bet, nu smuks, vai ne ?

Un tā mūsu ar Krišu vakara kino skatīšanās un alus baudīšana ieguva nosaukumu "krupja laizīšana".

Latvijas aviopārvadātāji varēs lidot uz Meksiku

Šodien nopublicēta īsa ziņa par to ka 2008. gadā iesāktās sarunas par iespēju no Rīgas lidot uz Meksiku ieiet finiša taisnē: apstiprināšanai valdībā saskaņots Latvijas un Meksikas gaisa satiksmes nolīguma teksts un parakstīts nodomu protokols tā slēgšanai.

raksts db.lv

Iespējams pēc 2 gadiem AirBaltic lidos uz Puerto Vallartu pa taisno :-)

Arbūzs ir meitene ?

Pēc viena no tirgus gājieniem mums bija arbūzs. Sulīgs, garšīgs. Kad tas tika apēsts, sēklas, protams ierakām podā - lai aug. Tā mums tagad aug arbūzs - vēl gan maziņš, bet aug.

Vēl uzzināju ka arbūzs spāniski ir sandia, nu kā reiz viens riktīgs latviešu meitenes vārds - Sandija.

Šis gadījums mani uzvedināja uz domas - jāpārbauda, kādus vēl vārdus meksikāņi ir paņēmuši līdzi no mūsu kontinenta !!! :-)

Nu tad sākās!

Elmārs - jūra vai okeāns (el mar)
Hugo - (el jugo) ko tu iedomājies, spāņi ar to saprot 'sula'
Leons - lauva (el leon)
Lūcija -  la luz (gaisma) - gaismas nesēja
Melisa  - melisa (balzams)
Ruta - la ruta (ceļš)
Sigita - siga (seko)
Una - una (viena, tā)
Larisa - smiekli (la risa)
Lana - vilna (la lana)
Vera - mala (la vera)
Klāra - clara (skaidra)
Ļena  - llena (pilna) varbūt antonīms Klārai ? :-)
Galina - la gallina (vista)
Polina - pollina (jauns ēzelis, jauns - neaptēsts)
Ella - ella (viņa)
Olita - la olita (vilnītis)

Lote - la lote (partija, daudz)

Nav jau tā ka mēs neesam neko paņēmuši no spāņu valodas:

Annija un Anita, piemēram ir Annas pamazināmais vārds, tāpat kā Skaidra un Skaidrīte, vai Evas pamazināmais vārds ir Evita vai Evija.

Tas viss, protams, nav nopietni.

Barefoot AdiPure Trainer - gandrīz Vibram kopija

Ha-ha: Adidas ari nolēmis iesaistīties "barefoot" biznesā. Pavisam nesen, tik kritizētie Vibram apavi tiek veiksmīgi klonēti.

Vispār jau smuki uztaisījuši (bilde no http://emdiv.com.br).

Te vēl dažas bildes un raksts no tīkla:

http://designyoutrust.com/2011/08/24/adidas-barefoot-shoe/

http://emdiv.com.br/pt/entretenimento/apps/36178-working-out-barefoot-with-the-adidas-adipure-trainers-is-really-weird-%28but-good-for-you%29-shoes.html

Zinot cik grūti tikt pie Vibram apaviem, ceru ka tie drīz kļūs pieejamāki, jo adidas jau nu noteikti tos ieliks savā izplatīšanas tīklā un vieni būs mani.

Jānogaida, ko darīs asics un ko darīs pēc tam ar savām laboratorijām, jo tad visa teorija par "trieciena amortizāciju" kļūst nederīga.

Getliņu tomāti - jeb stāsts par to kā labu ideju var sabojāt ar sliktu mārketingu

Šodien izlasīju ziņu par to, ka Getliņu atkritumu poligonā ir izaugusi pirmā tomātu raža:

"Rīga, 8.aug., LETA. Atkritumu poligonā "Getliņi Eko" trešdien, 10.augustā, notiks siltumnīcu atklāšanas un pirmās tomātu ražas novākšanas svētki, aģentūru LETA informēja uzņēmumā......

Pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par šī projekta iemesliem un plānotajiem rezultātiem, doties ekskursijā pa tehnoloģiski modernajām siltumnīcām, kā arī nobaudīt pirmās ražas augļus."


Nesaprotu, tikai kāpēc par šo jātaisa tik liela jezga: es pieņemu Geltiņos var atrast ne tikai tomātus :-) Gan jau tur ir arī dažādi citi augļi un dārzeņi, kopā ar visādiem citiem atkritumiem.

Vai es pareizi saprotu, ka tomāti sauksies "Getliņu tomāti" ?

Bet kurš tos ēdīs ? Vai ar šo pī āru netiks grauts vietējo tomātu tirgus vispār ?

Ja es pirktu tomātus, es noteikti izlasītu vai tie nav Getliņos audzēti un ja nebūs norādes, labāk izvēlētos Holandes vai Marokas tomātus.

Nesaprotu - ko domā šī projekta bīdītāji. Kārtējā shēma ?

Šlesera reformu partija vs Zatlera reformu partija

Veikls gājiens no Šlesera puses.

Pirms dienas lasīju kāda politikas komentētāja viedokli, ka nevajag aizmirst Šleseru, jo viņam enerģijas pietiek, lai apkurinātu pus-Rīgas.

Te arī rezultāts - ļoti skanīgs LPP/LC partijas nosaukums, kuru varētu izvēlēties tie vēlētāji, kuri pirms mēneša bija gatavi atdot jebko par Zatlera reformu partiju un to pirmā sajūsma noplaka, sakarā ar Zatlera tikšanos ar Šleseru pie galdiņa Jaunā Viļņa svinībās.

Politiskās spēles paliek arvien interesantākas.

Neticu, ka Zatlers spēlē savu spēli. Pārāk naivi ir apgalvot: "nerunāšu ar oligarhiem" un tajā pašā laikā doties uz pasākumu, kur visi ir, kā Zatlers to saka: "oligarhi" un varbūtība, ka Tevi ar kādu no viņiem nofotografēs kopā ir 100%. Tas būtu tāpat, kā iet uz jūrmalu sauļoties bez peldkostīma un cerēt ka Tevi neviens nepamanīs.

 Šī: "Zatlera reformu partija" iespējams, ir viena no apdomātākajām naudīgu cilvēku politiskajām spēlītēm. Pārāk jau daudz sakritību.

Būsim reālisti -  nav tādas modernas valsts, kurā politiskos procesus neietekmē naudīgi cilvēki. Nav. Ja tāda ir - to sauc vai nu par revolūciju, vai anarhiju, vai sociālismu, vai komunismu. Tā kā būs vien mums jāsamierinās ar naudas ietekmi politikā, ja gribam dzīvot modernā patērētāju sabiedrībā.

Ko var nopirkt tirgū par 10 latiem

Šodien aizgajām uz tirgu iepirkt pārtiku dažām dienām 6 cilvēkiem. Rezultāts sanāca apaļš skaitlis 10 Ls (231 peso) un šeit čeks (apmeram 23 peso ir 1 lats)

un ko mēs par to dabūjām ?

1,58 kg tomātus
1.13 kg (6 gabali) avokado - šausmīgi dārgi, jo nav sezona
1.46 kg ananāsu
2.67 kg laimus
4 gab kukurūzas vālītes
1.24 kg jauno kāpostgalvu (jauno :-)   ) (te vecu kāpostu nav)
1.91 kg mango (mazie dzeltenie)
1.3 kg gurķus
0.49 kg guajabana (jogurta auglis)
1.22 kg cepamos banānus
0.11 kg kinza (neliela buntīte)
0.49 kg zaļos čili piparus (paprikas izmērā) skatīt šeit ko no tiem var pagatavot (bildi "aizņēmos" no Evas dienasgrāmatas

2 maisiņi ar kaktusa lapām ap 1kg - parastās, ēšanai
0.88 kg ar kartupeļiem
0.01 kg lauru lapas

Cenas diezgan demokrātiskas, ņemot vērā ka Puerto Vallarta ir kūrortpilsēta, vai ne ?
Knapi atnesām mājās. Kopā ap 17 kg.

Skriešana. Vibram ?

Kamēr esmu Meksikā esmu skrējis tikai pāri ielai. Nekādu treniņu.

Šodien bijām pastaigā pa parku - tur 30 grādos (vai vairāk), saģērbušies garos treniņtērpos, skraida vietējie. Ļoti līdzīgi kā Ņujorkas cetrālparkā - ar ipodiem un austiņām. Daudz, daudz cilvēku. Daži skrien parastās drēbēs, jo skrien visi.

Matilde nopirka saldējumu, kas izkusa un  nokrita no kociņa 3 minūtēs. Pusi paspēja apēst. Raudāja.

Es eju mierīgi, sviedri līst aumaļām. Kā tu paskriesi tādā karstumā.

Jāgaida ziema.

Varbūt iešu pie Gači paspēlēt tenisu agri no rīta vai vakarā pirms lietus.

Skriet pa dienu - kaut kā nevelk. No rītiem, kamēr Latvija vēl neguļ - jāstrādā.

Vibram kurpes atpūšas. Ceru ka nav sapuvušas - šovakar apskatīšos.

Spāņu valodas kursi - kaķēns ūdenī

Ir tāds teiciens: "Iemest kaķēnu ūdenī - lai mācās peldēt".

Mums tā arī sanāca, ka mazā Matilde (5 gadi) gan tieši, gan netieši nonāca šādā situācijā.

Aiz mūsu mājas sētas ir svētku dārzs ar baseinu, kurā organizējās bērnu nometne uz 1 mēnesi. Tur bērniem māca peldēt, spēlēt tenisu un iekopt dārzu, kā arī dziedāt un nodarboties ar rokdarbiem. Matildi tur arī nosūtījām - lai mācās "peldēt".

Matildes spāņu valodas zināšanas uz to brīdi aprobežojās ar dzīvībai vitālām frāzēm: "quiero pipi', "quiero aqua", "buenos dias", "hasta luego", "si" , "no". Vēl viņa zin "catorce", jā tieši "četrpadsmit" - varbūt tas tāds skanīgs vārds.

Nu, galīgi traki jau mēs neesam. Mūsu un Matildes drošībai garants ir tas, ka no mūsu balkona visu varam redzēt, kas tur notiek un Gači (tenisa trenere) ir pateikts, ja kaut ko nevar saprast, lai mums pasvilpj, gan jau kāds būs mājās.

Tātad iemetām viņu ūdenī (baseinā) lai peld. Ir pagājusi nedēļa un viņa katru dienu uztraucas vai rīt būs nometne, jo sestdienās un svētdienās nometne nav un tad Matilde ir gaužām apjukusi.

Viņai tur riktīgi patīk, neņemot vērā faktu, ka visi bērni runā spāniski, skolotājas angliski un spāniski un Matilde vienīgā zin latviešu valodu.

Tas tiešām bija pārsteigums, kā meksikāņu bērni spēj rūpēties viens par otru. Kaut vai pāris gadu vecāki bērni neizlaidīs no acu skatiena mazākos, palīdzēs, nolasīs domas, ar žestiem sapratīs. Eva jau to mums minēja, ka bērni šeit nav traucēklis vecākiem izklaidēties – vecāki tusējas savā nodabā, bērni vāc viens otru un tādējādi abas nometnes ar atšķirīgām interēm ir apmierinātas.

Pirmās dienas uztraucāmies, jo, kā nekā arā saulē ir droši pāri 35 grādiem un tā cepina ne pa jokam. Meksikāņu bērni - brūni kā tumšā šokolāde un pa vidu viens balts zefīrs, kas neko nesaprot spāniski.
Vārdu sakot viss notiek, nav nekādu problēmu, katru rītu mazā ir augšā un grib iet uz nometni – tā ir skaidra indikācija ka tur ir labi.

Pats smieklīgākais mums likās, ka Matilde apgalvo un joprojām domā, ka visi kas ir nometnē saprot latviešu valodu, oponējot mūsu viedoklim, ka viņi, nu nekādi nevar to zināt. Ies laiks, redzēsim, kas ko iemācīsies: Matilde - spāņu valodu, vai visa nometne - latviešu valodu :-)

Dzīvnieki

Mums pie mājas ir dārzs, kurā ir vairāki mango koki. Ik pa laikam sulīgi, gatavi mango nokrīt zeme kā āboli un tos apēd iguānas. Tas ir neizturami, jo visi mango, kas pēc mana novērtējuma būtu novācami atrodas neaizsniedzama attālumā. Neko darīt - pērkam mango tirgū.

Iguānu brokastis: mango ēšana ir diezgan organizēta. Iguānu mamma ar 2 bērniem klīst pa dārzu uzlasot kritušos augļus, iguānu tēvs uzrāpjas kokā, kas ir pāris metrus no mūsu balkona un mūs novēro, ja nu gadījumā es esmu nolēmis iekurināt grilu un pagatavot iguānu šašliku. Kokā viņš uzrāpjas pāris sekundēs, bet pēc tam sastingst un var nekustēties stundu.

Ik pa laikam balkonu pārlido zaļu papagaiļu bars. Reiz tie man gandrīz ieskrēja sejā. Vakar viens ziņkārīgais papagailis nolēma ielidot iekšā, bet durvis bija ciet. Nabags atsitās pret stiklu un nonāca mūsu rokās. Pēc 10 sekundēm atžirga un sāka knābt visiem, piekakāja trepes. Tā kā mums nebija būris, tika nolemts atlaist to atpakaļ brīvībā. To ar gavilēm sagaidīja vēl 3 draugi.

Es mierināju Matildi, ka mums jau ir "ieslodzīts" liels papagailis netālajā iepirkšanās centrā, kas saka Hola! un atdarina visus citus vārdus ko viņam velta un apņēmāmies tam kaut ko iemācīt arī latviski.

Kolibri, kā spāres, lidinās ap ziediem, apmierinot to apputeksnēšanas vajadzības.

Čūska uz baseina celiņa. Es, kā iguānu tētis satraucos un aizgāju uz netālo tenisa kortu pie Gači pēc padoma, vai tas nav bīstami. Manu jautājumu tā arī neviens nesaprata, jo nemācēju definēt vai tā ir bīstama vai nē. Vienkārša 1 metru gara čūska (serpiente - skaists nosaukums čūskai, kā serpentīns)  - kaut kur līdzīga odzei, pelēka. Nonācām pie secinājuma, ka jāskatās zem kājām. Neko darīt; kāpām tai vietai pāri kā mīnu laukam. Kad iegājām baseinā, Čūska atkal izlīda atpakaļ sildīties uz celiņa, pa kuru mums vajadzēja iet atpakaļ. Gači paskaidroja, ka nabaga čūskas lietus sezona no kalniem noskalo lejā pilsētā un tad tās te klīst pa baseiniem.

Starp citu, arī krokodilus ieskalo pilsētā un pēc tam okeānā - Te Eva rakstīja par pagājuša gada lietavām: http://evasgramata.blogspot.com/2010/09/mitrs.html

Zirnekļi te netiek uzskatīti par cilvēkiem, Tos vienkārši nosit ar kurpi. Nav laika analizēt, vai tas ir mājas gars vai vienkārši zirneklis, kurš var Tevi "izslēgt" uz nedēļu vai pavisam. Uz manas dvēseles jau kādi 3-4 divlatnieka izmēra kukaiņi karājas. Krišs gan visus mēģina glābt un piedāvā humānākas metodes, lai tos izvadītu no mājas: piemēram noskalot ar ūdeni caur noteku. Nesen vienu mēģināju nosist, bet neizdevās - viņš visu laiku palēcās sitiena brīdī, kamēr iemuka zem ledusskapja.

Bija gan viens bēdīgs gadījums, par ko neesmu nevienam stāstījis. Es laikam nositu jāņtārpiņu - viņš ir līdzīgs garenai vabolei un bija man uzlaidies uz pleca. Tie naktīs lidinās pa kokiem un ik pa brīdim uz sekundi uzspīd ar spilgti zaļu gaismu. Es, pretēji vietējo instrukcijām, ka visi kukaiņi ir jānogaiņā nost, nevis jāsit, jo sitot tie var iekost, Latvijas instinktu vadīts - to nositu.  To, ko nositu, viņš pēc tam sāka spīdēt visu laiku, līdz lēnām uguntiņa izdzisa...

Relativitātes teorija

Viss ir relatīvs, kārtējo reizi pārliecinos, ka, gan laiks, gan gaisa temperatūra ir stipri relatīvi attiecībā pret indivīdu.

Pirms pāris dienām ierodoties PV (Puerto Vallarta) man likās 30 grādi ir neiedomājami karsts un kustēties ir neiespējami. Kad bija +35 - reāla pirts dienas garumā. Sviedri tek visu laiku, mainu t-kreklus, šortus, kamēr, pēc 3 dienām, mani drēbju krājumi ir beigušies.

Tagad ir +27 grādi, nu - tāds pavēss, bet pagājusi tikai nedēļa. Varētu būt saulaināks un siltāks. Uz baseinu galīgi neiznāk aiziet un uz okeānu vēl jo mazāk velk. Drīz sākšu skriet garos gabalus, lai sasildītos. (Neesmu skrējis kopš maija beigām, sakarā ar pārvākšanos).

Otrs relatīvais lielums ir laiks. Man liekas esmu šeit kādu pailgu laiku (pēc kalendāra 1 nedēļu, pēc laika - kādu ilgāku brīdi), un noteikti bez manis Latvijā nevar iztikt - tur jau būs viss noticis, būšu nokavējis. Nekā. Man ir sajūta: tur nekas nenotiek. Varbūt es nezinu, bet ir tāda sajūta un tas kas liekas jau ir tas kas ir. Laiks te ir daudz piepildītāks, jo nav sākusies rutīna.

Trešā relativitāte - attālums. Kopš ir Skype - attālums vispār ir zaudējis savu nozīmi. Viss notiek. Visu var izdarīt. Piezvanīt. Satikties. Uzrakstīt. Prezentēt. Nu labi - paspiest roku ir neiespējami un paskatīties acīs ar nav viegli, jo kamera parasti izvietota ekrāna augšdaļā un uz to neviens neskatās :-)

Joprojām nevaru saprast cik ir pulkstens.

Esam Meksikā

Nu jau 4 dienas esam Meksikā uz palikšanu. Iekārtojam māju, mēģinam saprast, kas notiek. Laiks silts, pat ļoti silts. Nesaprotu kapēc paņēmu līdzi garās bikses, Maija mani mierina - it kā ziemā noderēšot.

Eva, Krišs un Toms ļoti palīdz. Māja ir lieliska.

Pietrūkst šūpuļtīkli, bet viss cits jau gandrīz ir. Mums pat ir divi garrafoni !

P.S.
Šodien Eva tā starp citu ieminējās, ka jau 4 dienas nav gulējusi siestu. Man tikai tagad pieleca, ka tas varētu būt mūsu dēļ. Ir jau ar ko noņemties.

Microsoft & Nokia, Microsoft & Skype

Pirms neilga laika Microsoft vienkārši samaksāja Nokia, lai tie izmanto Microsoft programnodrošinājumu savos telefonos. Cik ? Vienu miljardu USD. Daudz vai maz - grūti spriest.

http://www.businessinsider.com

Bet tagad pats interesantākais, ka Microsoft samaksās 8,5 miljardi USD, lai iegūtu Skype.

http://www.csmonitor.com/Business/2011/0510/Why-Microsoft-paid-8.5-billion

Nokia, Skype - kaut kā skan kopā.

Vai tiešām IT industrijas dinozaurs ir pamodies un licis visus trumpjus uz to ka nākotne cilvēki varētu izmantot Skype (vai kaut ko līdzīgu) kā vienotu saziņas līdzekli gan telefonos, gan kompjūterā.

Nav jau tas nekas jauns - jau tagad tas ir iespējams, pie tam bez maksas.

Nokia, Skype, Microsoft ....

Tas varētu būt tikai laika jautājums, kad sāksim maksāt arī par Skype.

Burtnieks, līdakas - pareizā vietā, pareizā laikā

1. maijs kā jau ierasts pēdējos 15 gadus tiek pavadīts Burtnieku ezerā - spiningošanas atklāšanā. Mes parasti esam kopa ar švāģeri Didzi, kurš Burtnieku zin ka savu kabatu.

Ūdens līmenis laikam ir viens no lielākajiem, ko gadījies redzēt. Atpūtas vieta pie ozoliņiem  ūdenī - arī galda virsma tikko redzama.

Telts vietā (tur kur vasarā ceļ teltis tagad ir pusmetru ūdens) iepriekšējā vakarā saķērām plicīšus un raudiņas, ja gadījuma līdakām nav apetīte un jāliek lietā dzīvās zivtiņas ēsma.

Patukšojam ruma pudeli un diezgan agri - ap 22.00 ejam gulēt.

No rīta plkst. 4 ir +4 grādi, bet saulains un visādā ziņā foršs laiks. Copi sola pašvaku, jo ir ziemeļ, ziemeļ-austrumu vējš. Nu tad jau redzēs.

Vārdu sakot viss bija skaisti - man, Didzim kaut ka neveicās.

Te mans pirmās dienas guvums (viena no tām Didža līdaka):

Svēršana un mērišana ir visnotaļ svarīga ja nav pārak lielas zivis :-)

Tā arī beidzās 1. maijs - darbaļaužu solidaritātes diena.

Kas notika otrā dienā - tas pats. Es noķēru divas līdakas un tā kā bija jābrauc uz Rīgu - ap 11.00 no rīta pametu laivu. Didzis, tā kā viņam ne visai ķērās - devās atpakaļ uz ezeru pēc savas zivs.

Tālāk varu neko nekomentēt - šo bildi saņēmu otrā dienā. Nu, kas mani dzina uz to Rīgu !!!!

Pareizā laikā, pareizā vietā

Vibram un orientēšanās

Eksperimentēju ar Vibramiem Magnētā Mežaparkā.

Secinājums: Vibram esošajā konstrukcijā nav piemēroti orientēšanās mežā:

1) krūmi un zari ķeras starp kāju pirkstiem. Sajūtas jau foršas, bet baigi bremzē,
2) ja kaut kur ir izzāģēti krūmi, tad var sadurties uz palikušiem asniem, jo zole ir plāna
3) tā kā Vibramos nevelk zeķes, kājas paliek drausmīgi netīras un tiek diezgan noskrāpētas

Tā kā mans eksperiments izglāba vienu pāri ar konvencionāliem apaviem, ko turpāk vilkšu uz Magnētiem. Pārējie skriešanas apavi jau aizbrauca uz lauku māju "pensijā".

P.S.
Bet skriešanai pa meža takām Vibrami ir ideāli.

Ošo un medicīna

Nesen man bija saruna ar kursabiedriem par medicīnu un medicīnas sistēmu vispār.

Nonācām pie secinājuma, ka medicīnas sistēmai veseli cilveki nav nepieciešami. Labāk ir, ja visi slimo, jo tad sistēma ir vajadzīga, tā saņem ievērojamu finansējumu, jo cilveki ļoti baidās par savu veselību. Tas taču ir pilnīgi normāli !

Atcerējos ģeniālo Ošo piedāvājumu organizēt veselības aprūpi tā, lai tā kalpotu cilvēkam nevis sistēmai.

Maksāt ārstam tikai tad, kad esi vesels. Kā slims - tā nemaksā, lai ārsts slimnieku atkal dabū atpakaļ pie labas veselības.


Bet kas notiek šodien ? Kad slims tad maksā. Tas nenovēršami noved pie tā, ka ārsti ir ieinteresēti, lai cilvēks slimotu - citādi viņiem nebūs ienākumu, ja cilvēks ir vesels.

Bet, ja sistēmu nomainītu tā, lai ārsti saņemtu algu par veseliem cilvēkiem - tie (ārsti) būtu ieienteresēti, lai cilveks neslimotu.

Izklausās neiespējami, bet tīri loģiski - tā sanāk.

Ko par šo domā farmaceitiskā industrija :-)

Kuba un nekustamā īpašuma bizness

Kubas rums ir man visgaršīgākais. Joprojām. Cik litrus to esmu izdzēris, neatceros :-), bet neviens cits rums nav tik pareizs, ka no tā var pagatavot gan labu "cuba libre", gam mojito, gan vienkārši - bez nekā.

Tas pats ar cigāriem.

Izskatās šo valsti drīzuma piemeklēs lielas pārmaiņas. no 16. - 19. aprīlim notika Kubas Komunistiskās Partijas Kongress (KKPK) un starp citiem svarīgiem lemumiem, kā:

- Fidels Kastro vairs nebūs kompartijas 1. sekretārs un par 1. sekretāru tiek ievēlēts Rauls Kastro (nu tad jaunums !!!)
- atjauninināt partijas rindas (Fidels 84, Rauls 79, un vēl daži citi ap 80)
- samazināt centrālkomitejas biedru skaitu no 19 uz 15
- samazināt laiku uz kuru var ievēlēt partijas vadošos vīrus - tikai 2 termini pa 5 gadiem :-)

tika pieņemts vēl viens lēmums: atļaut kubiešiem pārdot savus nekustamos īpašumus (laikam pagaidām tikai mājas)

http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-13133130

It kā nekas sevišķs, bet atceroties kas notika pagājušā gadsimta (ak šausmas !) 80-90-os gados tepat pie mums - ir lielas līdzības. Pat visi partijas veči ir gandrīz tikpat veci.

Tā kā, ja jums ir draugi vai draudzenes Kubā un jūs varat viņiem uzticēties - lieliska iespeja nopelnīt.

... un atrast draugus Kubā - ticiet man, ir pavisam vienkārši: uz turieni jāaizbrauc un jāļaujas notikumiem. Vēl ir laiks.

Vibram pirmais skrējiens

Pirms aprakstu sajūtas skrienot, nedaudz vēstures.

Pagājušo trešdien atnāca man Vibram apavi. Pirmo sajūsmu nedaudz pieklusināja fakts, ka viens no diedziņiem bija pairis un man bija jasagaida nākošā diena, lai apjautātos mūsu kurpniekam ko darīt.

Viss pārējais ļoti labi nostrādāts. Uzvilkt kājās nav nemaz tik viegli, bet 2. reizi jau tas izdevās ātri. Uzvilkšana notiek sākot ar kājas īkšķi un ir diezgan raita līdz mazā pirkstiņa iedabūšanai savā vietā.

Otrā dienā biju saķēris kaut kādu vīrusu un nekāda skriešana turpmākās 3-4 diena nevarēja notikt, tāpēc aizvilkos līdz kurpniekam un viņš ieraudzījis Vibramus sāka smieties - viņš esot redzējis visu kaut ko, bet ne ko tamlīdzīgu. Viņa skepsi mazāku darīja fakts, ka ražotājs ir firma Vibram, kas ražo kvalitatīvas zoles jau kopš kara laika un viņš tās pats izmanto. To es varu apstiprināt jo redzēju visādu zoļu gabalus ar Vibram logo.

Mūsu kopējais secinājums bija tāds, ka kurpes atpakaļ nesūtam un viņš tās par pāris latiem sašūs un paskatīsies kur vēl pāršūt, ja ir aizdomas uz iziršanu.

Otrā dienā biju pakaļ apaviem, viss smuki sašūts un kurpnieks teica ka esot aapvus visiem rādījis un tagad viņam ir 7 bildes piemiņai. Vienu gan viņš garantēja - būs noberzumi starp pirkstiem.

Sodien no rīta aizskrēju ar Vibramiem iemēģināt, protams, bez zeķēm.

Pirmais ko sajutu ir ka es skrienu klibojot. Labā kāja smuki piezemējas uz pēdas priekšgalu, bet kreisā vairāk uz papēdi. Tā kā ar šiem apaviem uz papēdi nevar piezemēties, tad pēc 15 minūtēm jau abas kājas strādā līdzīgi.

Skrienot gar ostu man iesprūda starp pirkstiem akmens - nu riktīgi forša sajūta - tā kā bērnībā.

Skrienot ir neaprakstāmi viegla sajūta - šīs kurpes sver (abas kopā) 370 grami, apmēram tik cik viena standarta skrienamā kurpe. Nav jau liela starpība, bet tomēr uz 20km 400 gramus varēs sajust.

Pēc 3 km sāku just ikru muskuļus un ahilleja cīpslu. Kopumā noskrēju 5 km, cik lasīju internetā sākumā nevajag pārspīlēt un pāriet lēnām un šo skriešanu.

Bet kas bija pats pārsteidzošākais, ņemto vērā, ka šos apavus valka bez zeķēm - pilnīgi nekādu noberzumu. Pilnīgi nekādu, par spīti tam, ka bija smiltis starp pirkstiem un uzvilku kurpes pirmo reizi. Lūk tā.

Mana Meksika un ko par to domā citi

Te ir pavisam neliels ieraksts Evas Meksikas dienasgramatā:  Loča māja ir ...


Tā patiešam ir un es to uztveru pavisam mierīgi, ka no jūnija beigām mēs visi braucam dzīvot uz Meksiku. Pavisam. Kāpēc ?

Pirms atbidēšu uz šo kapēc, gribu padalīties par to, kā dažādi draugi un paziņas reaģē uz šo lēmumu:

1) noliedzošie - "nu ja, gan jau drīz busiet atpakaļ, tur šauj un nogalina". Šie parasti ir cilvēki, kas nav bijuši tālāk par organizētiem all-inclusive ceļojumiem un uzskata, ka cilvēks, ja piedzimis Latvijā, te viņam jāpaliek - basta.

2) skeptiķi - "Nu, un kur tu tur atradisi darbu ? Kā tu maizi nopelnīsi ? Gan jau drīz būsi atpakaļ, un tur vēl šauj un nogalina ?" Prakstiski cilvēki, patiešam normāli jautājumi uz kuriem mēs atbildam ka tur dzivot ir lētāk, jo nav jākurina un pārtika arī neko daudz nemaksā un nav jau katru dienu jāiet uz restorānu. Un vai es atradīšu darbu ? Protams, jo, vai tad Tu mani uzskati par tādu, kas pat Meksikā darbu neatradīs :-) Es starp citu biju un vēl joprojām esmu labs šāvējs (3. vieta sportingā):

3) entuziasti: "Kurā vietā jūs dzivosiet ? Kā pie jums aizbraukt ?" Visa tālākā sarunā jau tiek plānots grafiks kad brauks un ko darīsim. Tas jau ir patīkami :-)

4) ideālisti: " Lieliski ! Vareni ! Kā jūs tik labi izdomājāt !" Tālākās sarunas arī aiziet grafika plānošanas gultnē, bet ar dažādiem precizējošiem jautājumiem, vai ūdeni drīkst dzert un vai tur tiešam ir tik traki narkotiku karteļi un vai tur nav bīstami.

Tad ir citi, kuru pirmā reakcija ir apmēram šada: "Puriņ, nu tu aizbrauksi... Ar ko tad es aliņu iedzeršu ?" vai " Klausies, vai tur tuvumā nav vēl kāda brīva māja ?" vai "Nu ja, es vispār nezinu nevienu, kas gribētu šeit palikt."


Bet mūsu atbilde ir pavisam vienkārša - mēs braucam uz Meksiku, jo mums vajag atbilstošus apstākļus, lai iemācītu Dāgam staigāt. Latvijā, to nevar izdarit, ja mums nepieder sporta zāle.

Kas ir Dāgs un kāpēc viss ir tik ekstremāli, uzrakstīšu vēlāk, jo tagad skrienu izmēģināt savus Vibramus, kas atnāca pirms 3 dienām. Skat. iepriekšējo bloga ziņu.

Skriešana basām kājām ar Vibram ?

Kaut kad pirms gada vai diviem mani pārņēma neizskaidrojama vēlme izskrieties gar jūrmalu bez apaviem - basām kājām. Biju Bernātos, lieliskākajā vietā Chill Inn no kurienes līdz jūrai tāds vidējs kuiļa rūciens.

Noskrēju neatceros cik, nu kādi 8 km, pašsajūta arī lieliska, par to padalījos kādā skrējēju forumā. Nu tad mani tur "noraka", ka jūrmalas mala esot pāris grādu slīpa un skrienot kājas saņem papildus slodzi un vispār drīz, lai sagaida meniska operāciju un citas tādas problēmas.

http://connect.garmin.com/activity/45723535

Nu protams, nekas tāds nenotika.

Bet tā sajūta palika - skriet ar plikām kājām pa smiltīm. Rīgā tas, protams, nav iespējams.

Kādu pusgadu atpakaļ,biju uz lekciju, kur viens no pasaules top fizioterapeitiem stāstīja par Vibram skriešanas apaviem. Tad es ne pārāk uzķēros uz to ideju. tikai nesen sapratu, ka Vibram apavi, vai jebkuri citi apavi kas ir "apavi zeķes" piedāvā iespēju izbaudīt šo jūras skrējienu tepat Rīgas centrā.

Nu tad beidzot esmu tos pasūtījis un drīz tie būs man rokās (kājās) - tad uzrakstīšu ko vairāk.

Bet pagaidām te links uz vienu diskusiju kas mums izvērsusies noskrien.lv lapā

Orientēšanās - Magnēts - skriešana pa mežu

Šodien pārskatīju Magnēta 3. kārtas maršrutu, to pa kādu vajadzēja man skriet, nevis pa to, pa kuru skrēju, kas man deva pārliecinošu pēdējo vietu: mans maršruts

Jā, ir liela starpība starp šiem 3 atpūtas veidiem: orientēšanos, Magnētu un skriešanu pa mežu. Spriežot pēc rezultātiem, es joprojām nodarbojos ar "skriešanu pa mežu" un ceru pāriet nākošajā līmenī "Magnēts", kad varēšu atrast punktus, kas no manis atrodas 50m attālumā vismaz minūtes laikā.

Tā ir "lieliska" sajūta, kad es kā bulta aiztraucos garām 70 gadīgai kundzei, kura pat neskrien, un pie kontrolpunkta uz atzīmēšanos ierodamies reizē.

Ir vēl lieliskāka sajūta, kad Biķerniekos sajaucu tuneli ar vārtiņiem un, kad jau ar uzvaras sajūtu tuvojos vietai, kur man vajadzētu izskriet arā pa vārtiņiem, izrādās to var izdarīt tikai nolecot lejā uz tuneli :-).

Par to kā mēs vienreiz ar Verneru ieskrējām kapsētā, kura kartē nebija atzīmēta (t.i. mēs pamanījāmies izskriet ārā no kartes) - es nemaz šeit nerakstīšu. Tāpat pietiek.

Vārdu sakot - šausmas mežā.

Neskatoties uz visu es ieteiktu jebkuram, kurš grib izkustēties un brīnās, kapēc skrienot pa Rīgas parkiem un asfaltētiem celiņiem 5km dienā nevar dabūt fizisko formu vai tikt vaļā no ziemas uzkrājumiem - skriešana pa mežu to lieliski palīdzēs sasniegt.

P.S.

Tad kad rakstīju šo ziņu biju jau piedalījies Magnēta 6. kartā - un uzstādīju personisko rekordu: 31. punktu meklēju gandrīz 20 minūtes, jo man likās orgnaizatori to ir iezīmējuši nepareizi :-)
M40A rezultāti, es - septītais !!!

Latvijas Banka, Kosovo un Montenegro

Kas var būt kopīgs Latvijas Bankai ar Kosovo un Montenegro ? Nu protams, pilnīgi nekas.

Bet kārtējo reizi izlasot cik krīzes nomocītajā Latvijā saņem Latvijas Bankas ierēdņi algā, gribot negribot jāuzdod jautājums: kāpēc mums vajadzīga Latvijas Banka un Lats, ja tas nevar būt par instrumentu ekonomikas regulēšanai. Mēs pat nevaram veikt devalvāciju, jo lielākā daļa iekšējo aizņēmumu ir EUR !!!

Devalvācija Latvijas 2007 - 2011 krīzes kontekstā tiešām nebūtu risinājums, jo zaudētāji būtu Latvijā strādājošie uzņēmumi un iedzīvotāji, jo EUR aizdevēji neko nezaudētu. Ja visi kredīti būtu LVL, tad visi, kas piedalījās "Kalvīša dzīrēs" zaudētu vienādi sakarā ar valūtas kursa maiņu.

Kosovā un Montenegro kopš Dienvidslāvijas sadalīšanas nav bijusi sava valūta - bija DEM (Vācu marka) un kad vācu marku aizvietoja ar EUR 2002. gadā - šīs valstis lietoja EUR. Bez nekādas pievienošanās Eiro Savienībai, pat bez pievienošanās Eiro zonai. Un dzīvo.

http://en.wikipedia.org/wiki/Kosovo_and_the_euro

http://en.wikipedia.org/wiki/Montenegro_and_the_euro

Kāpēc Latvija nevar atzīt, ka būtu jāpāriet uz EUR un Lats kā valūta nav nepieciešams negaidot 2014 vai 2018 gadu - tā mēs ietaupīsim savus 10 vai pat vairāk miljonus:

1) nav jāuztur Latvijas Bankas valde, padome, citi darbinieki
2) nav jādrukā nauda, tā jāmaina, jāuzmana viltotāji
3) Latvijas Bankas ēkā varētu ierīkot Modernās Mākslas muzeju
4) konvertācijas izdevumi no EUR uz LVL (kredīts EUR, alga LVL - jākonvertē), ieņēmumi EUR, nodokļi un izdevumi LVL u.t.t.
5) ārzemniekiem daudz pievilcīgāk ierasties zemē, kur jau ir EUR. Nu tomēr, tāda savējā sajūta.
6) pazudīs bažas par dārgajiem LVL kredītu procentiem pie SVF kredītu pārfinansēšanas

Vēl varētu izdomāt iemeslus, bet jo vairāk par šo domāju, jo mazāk man ir saprotams, ko dara Latvijas Banka lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī. Pareizāk sakot ko tā vispār var izdarīt:

1) LVL ir fiksēts EUR. Nu labi, tur ir koridors, bet tas tik tā lai visiem liktos sarežģītāk
2) kad jāāizņemas nauda no IMF, kas aizņēmās ? Ne jau Latvijas Banka, bet valdība
3) Kad bankas kā trakas izdalīja kredītus ? Kur bija Rimševics ? Vajadzēja to procesu bremzēt ar lielakām banku obligātajām rezervēm vai nodokļiem, lai kredīti nebūtu tik pieejami.
4) Latvijas Banka neko nevar ietekmēt arī likmju ziņā - to pilnīgi regule pats tirgus, jo Latvijas Lats neeksistē kā atsevišķa valūta ! Latvijas Lats ir tikai EUR reizinājums ar 0.702804 un pie tam ne visai izplatīts.

Paskatieties ko dara ASV banka - tur viss vienkārši, viss dolāros. Un var teikt ka amerikāņi ir tādi vai šādi, viņi vienmēr izķepurojas.

Putins vs Medvedevs ?

Putins un Medvedevs vienmēr dzīvojuši kā cimds ar roku - kaut kas līdzīgs mūsu Rīgas mēru pārim Ušakovs & Šlesers. Ka izgāja pēdējam pārim ir zināms, bet kas notiks Krievijā ?

Šodien no rīta ziņas vēsta, ka kopš viņu sadarbības, pirmo reizi ir notikusi domu dalīšanās un tās pašas Lībijas jautājumā:

Medvedev rejects Putin 'crusade' remark over Libya

Vai te būtu pie vainas Kremļa eksperti, kas Medvedevu pierunājuši kandidēt uz otro termiņu, pretēji tam, ka Putins premjera krēslā atpūtās tikai tādēļ, lai kļūtu par prezidentu ottreiz uz diviem termiņiem ?

Tad jau redzēs, kas notiks 2012. gada 19. martā (Krievijas prezidenta vēlēšanas), bet nenoliedzami Krievijas prezidenta vēlēšanu temats parādīsies mēdijos biežāk un biežāk, jo palicis nedaudz mazāk par gadu un tas ir laiks kad jāsāk veikt politiskās aktivitātes, lai ietekmētu sabiedrisko domu vienā vai otrā virzienā.