Dzīvnieki

Mums pie mājas ir dārzs, kurā ir vairāki mango koki. Ik pa laikam sulīgi, gatavi mango nokrīt zeme kā āboli un tos apēd iguānas. Tas ir neizturami, jo visi mango, kas pēc mana novērtējuma būtu novācami atrodas neaizsniedzama attālumā. Neko darīt - pērkam mango tirgū.

Iguānu brokastis: mango ēšana ir diezgan organizēta. Iguānu mamma ar 2 bērniem klīst pa dārzu uzlasot kritušos augļus, iguānu tēvs uzrāpjas kokā, kas ir pāris metrus no mūsu balkona un mūs novēro, ja nu gadījumā es esmu nolēmis iekurināt grilu un pagatavot iguānu šašliku. Kokā viņš uzrāpjas pāris sekundēs, bet pēc tam sastingst un var nekustēties stundu.

Ik pa laikam balkonu pārlido zaļu papagaiļu bars. Reiz tie man gandrīz ieskrēja sejā. Vakar viens ziņkārīgais papagailis nolēma ielidot iekšā, bet durvis bija ciet. Nabags atsitās pret stiklu un nonāca mūsu rokās. Pēc 10 sekundēm atžirga un sāka knābt visiem, piekakāja trepes. Tā kā mums nebija būris, tika nolemts atlaist to atpakaļ brīvībā. To ar gavilēm sagaidīja vēl 3 draugi.

Es mierināju Matildi, ka mums jau ir "ieslodzīts" liels papagailis netālajā iepirkšanās centrā, kas saka Hola! un atdarina visus citus vārdus ko viņam velta un apņēmāmies tam kaut ko iemācīt arī latviski.

Kolibri, kā spāres, lidinās ap ziediem, apmierinot to apputeksnēšanas vajadzības.

Čūska uz baseina celiņa. Es, kā iguānu tētis satraucos un aizgāju uz netālo tenisa kortu pie Gači pēc padoma, vai tas nav bīstami. Manu jautājumu tā arī neviens nesaprata, jo nemācēju definēt vai tā ir bīstama vai nē. Vienkārša 1 metru gara čūska (serpiente - skaists nosaukums čūskai, kā serpentīns)  - kaut kur līdzīga odzei, pelēka. Nonācām pie secinājuma, ka jāskatās zem kājām. Neko darīt; kāpām tai vietai pāri kā mīnu laukam. Kad iegājām baseinā, Čūska atkal izlīda atpakaļ sildīties uz celiņa, pa kuru mums vajadzēja iet atpakaļ. Gači paskaidroja, ka nabaga čūskas lietus sezona no kalniem noskalo lejā pilsētā un tad tās te klīst pa baseiniem.

Starp citu, arī krokodilus ieskalo pilsētā un pēc tam okeānā - Te Eva rakstīja par pagājuša gada lietavām: http://evasgramata.blogspot.com/2010/09/mitrs.html

Zirnekļi te netiek uzskatīti par cilvēkiem, Tos vienkārši nosit ar kurpi. Nav laika analizēt, vai tas ir mājas gars vai vienkārši zirneklis, kurš var Tevi "izslēgt" uz nedēļu vai pavisam. Uz manas dvēseles jau kādi 3-4 divlatnieka izmēra kukaiņi karājas. Krišs gan visus mēģina glābt un piedāvā humānākas metodes, lai tos izvadītu no mājas: piemēram noskalot ar ūdeni caur noteku. Nesen vienu mēģināju nosist, bet neizdevās - viņš visu laiku palēcās sitiena brīdī, kamēr iemuka zem ledusskapja.

Bija gan viens bēdīgs gadījums, par ko neesmu nevienam stāstījis. Es laikam nositu jāņtārpiņu - viņš ir līdzīgs garenai vabolei un bija man uzlaidies uz pleca. Tie naktīs lidinās pa kokiem un ik pa brīdim uz sekundi uzspīd ar spilgti zaļu gaismu. Es, pretēji vietējo instrukcijām, ka visi kukaiņi ir jānogaiņā nost, nevis jāsit, jo sitot tie var iekost, Latvijas instinktu vadīts - to nositu.  To, ko nositu, viņš pēc tam sāka spīdēt visu laiku, līdz lēnām uguntiņa izdzisa...