sestdiena, 2011. gada 24. decembris

Roku veiklība pret papagaiļa knābi

Kādreiz biju dzirdējis, ka cilvēka roka ir pats sarežģītākais loceklis, kam smadzenes veltījušas vairākus tūkstošus miljonu savu neironu, lai to vadītu.

Rokas operācijas arī veicot ķirurgi, kas specializējušies tieši roku operēšanā. Piešūt roku, lai tā kustētos - ir liela veiksme.

Kādu dienu nopirku zemesriekstus un braucot mašīnā ar brīvo labo roku tos lobīju, jo ar kreiso bija jāstūrē, un vēl - labā roka it kā man veiklāka.

Bet salīdzinot ar papagaiļiem zoodarzā, kurus baroju un kas lobīja zemesriekstus tikai ar knābja palīdzību, mana roka ir vienkārši tizla. Ja papagailis tīra 5-6 zemesriekstus minūtē, tad man bija ap 2-3, dažreiz varbūt tikai viens.



Nez cik neironu ir nodarbināti papagaiļa smadzenēs, lai vadītu viņa knābi ?

piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Posada, pozole, piñata = pikniks

Kaimiņš Roy, kam ir 5 pitbull suņi, viens bullterjers un vēl viens medību suns, sestdien rīkoja posada (pasēdēšana) uz kuru bijām uzaicināti arī mēs.

Pajautāju Evai ar Krišu - viņi nevarēja man sniegt sīkāku informāciju, kā tur jāuzvedās. Nācās pašam prasīt Roy, ko ņemt līdzi un kas tur notiks. Vārdu sakot līdzi jāņem kaut kas ēdams, dzerams un piñata bērniem.

Vakarā Maija pagatavoja cāli vīna mērcē coq au vin un ar visu katlu, aliņiem un piñatu dodamies pie Roy. Pirmais, ko pamanījām, tur esošie meksikāņu bērni priecīgi sauc: "piñata !" "pozole !"

Par agru bērni priecājās, jo nekas no tā nebija. Katlā nebija vis pozole (kas laikam meksikāņiem ir viņu vienīgā zupa, tāpat kā itāļiem minestrone), bet jau pieminētais cālis vīnā, kuru meksikāņi ietina tortiljā, aplēja ar dezinficējošu ļooooti asu čili mērci un tikai tad varēja apēst. Savādāk laikam nejuta nekādu garšu. Man un Maijai pēc šīs čili mērces garšošanas vajadzēja 3 alus lai apdzēstu uguni mutē. Bija arī citi ēdieni - grillētas vistiņas un liellops plānās šķēlēs, viss tas jāēd ar to ļooooti aso čili mērci, kas gatavota no tīriem jabanero ar visām sēklām. Dzeru jau kuro alu, nejūtu nekādas garšas.

Kad pienāca laiks "nosist" piñatu - Roy man pieklājīgi pajautāja, vai es esmu pārliecināts, ka tur iekšā ir konfektes. Uz ko es atbildēju pārliecinoši, ka ir jābūt, jo es to nopirku vietējā tirgū. Es, protams, nezināju tādu sīkumu, ka piñatas pārdod tukšas un ar konfektēm tās jāpiepilda pašam. Izskatījās, ka bērniem vakars būs sabojāts.

Visu glābj vienkāršs risinājums - doties pāri ielai uz veikalu un nopirkt koņčas un piepildīt piñatu un uz šo gājienu visi meksikāņu bērni piesakās man iet līdzi, lai izvēlētos pareizās konfektes. Mēs protams visu veikalā nokārtojam, konfektes ir viens maisiņš, piñata tiek sasita un bērni metas ķert zemē nomestās konfektes. Bērniem ar šo vakars beidzas.



Vārdu sakot posada ir pikniks ar piñatas sasišanu.

Bijām mājās stipri pēc pusnakts, kā jau pieklājas.

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Bez kā nevar iztikt Meksikā 3

Mačete.


Tā noder visur. Ar to var tik pat labi uztaisīt manikīru kā nocirst koku. Vismaz man tāds priekšstats ir izveidojies. Kārtīgā mājā mačetei ir jābūt !

Ilgi nevarēju atrast tādu kas man patiktu, jo visas, kas bija veikalos nopērkamas, bija ar plastmasas kātiem - oranžā krāsā. Man gribējās, lai ir tāda pamatīga - ar koka spalu.

Protams, neko tādu neatradu. Varbūt noslinkoju, jo gan jau varēja kādam vietējam meistaram pasūtīt.

Bet, nu viss beidzās laimīgi - pēc vienas charreadas apmeklējuma nenoturējos, nopirku, un nu man ir mačete ar plastmasas kātu, kas apvilkts ar ādu. Nav koks, bet nav arī plastmasa.

Pie kam, kad ar to iekāpu taksī un nosēdos vadītājam aiz muguras - taksists tam nepievērsa ne pat mazāko uzmanību. Nez ko Rīgā taksists nodomātu :-)

Ir jau bijuši gadījumi kad tā nepieciešama - nogalināju ar to nesen lielo tarakānu un viņš uz mačetes tika nogādāts mūža mājā :-)

Bet, ja godīgi, neesmu nekam citam to izmantojis.

Varbūt kokosriekstu atvēršanai beidzot noderēs.

Te nu viņa tagad lepni kārājās


piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Tequila

Skriešana un alkohols laikam nav savienojami jēdzieni.

Izņemot gadījumus, kad skriešana pa kādu pilsētu, ko sauc Tequila - ir skriešana. Tā ari ir. Jau trešo reizi pabiju Meksikas pilsetā Tequila, kas ir dzimtene ikoniskajai meksikāņu pērlei, nacionālajam lepnumam, alkoholiskajam dzērienam - tequila (tekila).

Dažādos avotos minētais dzēriens tequila radās pilsētā ar identisku nosaukumu, bet informācija kas to pirmais izgudroja - ir ļoti strīdīga.

Tātad reālie fakti:

1) tequila kā dzēriens, ko taisa no zilās agaves saknes



Meksikā eksitē kopš nezināmiem laikiem. Acteku indiāņi ar to apreibinājās jau sen. Man bija tas gods noprovēt pie Oaxaca pilsētas (Meksikas dienvidi) vienā riktīgā indiāņu ciematā iedzeltenu dzērienu (latviski to sauc par - "razļivons" ;-) ko man ielēja Coca Cola pudelē no 20 litru plastamasas pudeles. Teikšu godīgi - pilnīga kandža, un pie tam vēl slikta. Otrā rītā galva sāpēja, kā nekad.

2) Tequila ir reāla pilsēta. Tajā atrodas divas lielas rūpnīcas:

- Sauza
- Jose Cuervo

3) abi ražo īstu tequilu - tas ir no 100% zilās agaves saknes, bet pēc dažādiem avotiem, pirmais kas izdomāja šo nosaukumu ir abi :-) Jose Cuervo ap 1795 gadu un Sauza ģimene 1884 gadā. Kurš bija pirmais - kā jau Meksikā nav skaidrs. Cipari un datumi, un laiks - te neko nenozīmē. Jebkurā rūpnīcā jums apgalvos ka viņi bija pirmie. Vārdu sakot - lai ir kā ir.

4) nevaru apgalvot 100%, bet tequilas eksports uz ārvalstīm ir ap 2-5% no kopējā saražotā apjoma. Tas nozīmē, ka tequila, ko var nopirkt Rīgā - nav stāvējusi ne tuvu zilajai agavei. Tā ir labākajā gadījumā agaves garšas ekstrakta atdarinājums. Neesmu Rīgā redzējis "made from 100% blue agave" tequilu.

Lai arī kā būtu, man šajā pilsētā labāk patīk Jose Cuervo rūpnica, jo tā pieder joprojām meksikāņu pēcteču ģimenei un viņi organizē interesantu ekskursiju, kuras laikā beidzot paliek skaidrs, kas tad īsti ir tequila.

Bet kāds tam sakars ar skriešanu ?

Nekāds ! :-)

Kopš man ir Garmin GPS aparāts, kas uzņem maršrutus, es kolekcionēju skrējienus dažādās pasaules malās. Tas varbūt nav tik interesanti kā krāt markas vai vecas monētas. Bet skrējēji mani sapratīs. Es krāju sajūtas.

Tequila pilsēta smaržo pēc grauzdētas agaves saknes - visu laiku.

Teikšu godīgi tequila nav mans mīļākais dzēriens, bet Margaritas kokteiļos, tai nav ne vainas. Nu tad pēc 6 Margaritām no rīta devos iekolekcionēt vēl vienu maršrutu:

http://connect.garmin.com/activity/132150409