Posada, pozole, piñata = pikniks

Kaimiņš Roy, kam ir 5 pitbull suņi, viens bullterjers un vēl viens medību suns, sestdien rīkoja posada (pasēdēšana) uz kuru bijām uzaicināti arī mēs.

Pajautāju Evai ar Krišu - viņi nevarēja man sniegt sīkāku informāciju, kā tur jāuzvedās. Nācās pašam prasīt Roy, ko ņemt līdzi un kas tur notiks. Vārdu sakot līdzi jāņem kaut kas ēdams, dzerams un piñata bērniem.

Vakarā Maija pagatavoja cāli vīna mērcē coq au vin un ar visu katlu, aliņiem un piñatu dodamies pie Roy. Pirmais, ko pamanījām, tur esošie meksikāņu bērni priecīgi sauc: "piñata !" "pozole !"

Par agru bērni priecājās, jo nekas no tā nebija. Katlā nebija vis pozole (kas laikam meksikāņiem ir viņu vienīgā zupa, tāpat kā itāļiem minestrone), bet jau pieminētais cālis vīnā, kuru meksikāņi ietina tortiljā, aplēja ar dezinficējošu ļooooti asu čili mērci un tikai tad varēja apēst. Savādāk laikam nejuta nekādu garšu. Man un Maijai pēc šīs čili mērces garšošanas vajadzēja 3 alus lai apdzēstu uguni mutē. Bija arī citi ēdieni - grillētas vistiņas un liellops plānās šķēlēs, viss tas jāēd ar to ļooooti aso čili mērci, kas gatavota no tīriem jabanero ar visām sēklām. Dzeru jau kuro alu, nejūtu nekādas garšas.

Kad pienāca laiks "nosist" piñatu - Roy man pieklājīgi pajautāja, vai es esmu pārliecināts, ka tur iekšā ir konfektes. Uz ko es atbildēju pārliecinoši, ka ir jābūt, jo es to nopirku vietējā tirgū. Es, protams, nezināju tādu sīkumu, ka piñatas pārdod tukšas un ar konfektēm tās jāpiepilda pašam. Izskatījās, ka bērniem vakars būs sabojāts.

Visu glābj vienkāršs risinājums - doties pāri ielai uz veikalu un nopirkt koņčas un piepildīt piñatu un uz šo gājienu visi meksikāņu bērni piesakās man iet līdzi, lai izvēlētos pareizās konfektes. Mēs protams visu veikalā nokārtojam, konfektes ir viens maisiņš, piñata tiek sasita un bērni metas ķert zemē nomestās konfektes. Bērniem ar šo vakars beidzas.

Vārdu sakot posada ir pikniks ar piñatas sasišanu.

Bijām mājās stipri pēc pusnakts, kā jau pieklājas.