Jā, ir liela starpība starp šiem 3 atpūtas veidiem: orientēšanos, Magnētu un skriešanu pa mežu. Spriežot pēc rezultātiem, es joprojām nodarbojos ar "skriešanu pa mežu" un ceru pāriet nākošajā līmenī "Magnēts", kad varēšu atrast punktus, kas no manis atrodas 50m attālumā vismaz minūtes laikā.
Tā ir "lieliska" sajūta, kad es kā bulta aiztraucos garām 70 gadīgai kundzei, kura pat neskrien, un pie kontrolpunkta uz atzīmēšanos ierodamies reizē.
Ir vēl lieliskāka sajūta, kad Biķerniekos sajaucu tuneli ar vārtiņiem un, kad jau ar uzvaras sajūtu tuvojos vietai, kur man vajadzētu izskriet arā pa vārtiņiem, izrādās to var izdarīt tikai nolecot lejā uz tuneli :-).
Par to kā mēs vienreiz ar Verneru ieskrējām kapsētā, kura kartē nebija atzīmēta (t.i. mēs pamanījāmies izskriet ārā no kartes) - es nemaz šeit nerakstīšu. Tāpat pietiek.
Vārdu sakot - šausmas mežā.
Neskatoties uz visu es ieteiktu jebkuram, kurš grib izkustēties un brīnās, kapēc skrienot pa Rīgas parkiem un asfaltētiem celiņiem 5km dienā nevar dabūt fizisko formu vai tikt vaļā no ziemas uzkrājumiem - skriešana pa mežu to lieliski palīdzēs sasniegt.
P.S.
Tad kad rakstīju šo ziņu biju jau piedalījies Magnēta 6. kartā - un uzstādīju personisko rekordu: 31. punktu meklēju gandrīz 20 minūtes, jo man likās orgnaizatori to ir iezīmējuši nepareizi :-)
M40A rezultāti, es - septītais !!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru